Reiz viens nabaga vīrs lika pagalmā uz galda miltus kaltēt. Te uz reiz sacēlās liels vējš un izputināja visus miltus pa pagalmu. Viņš nu sadusmojās uz vēju un gribēja to uzmeklēt. Viņš gāja, gāja un satika ceļā vecīti un vaicāja tam: "Vai tu zini, kur Vējš dzīvo?"

"Zinu gan!" saka vecītis. "Ej tik tur pa to celiņu, kas ar eglītēm apaudzis, tur vienā alā dzīvo Vējš."

Vīrs gāja uz to alu un ieraudzīja tur tādu lielu vīru ar lielam lūpām. Tas bija Vējš, kas vaicāja vīram: "Kādēļ tu nāci pie manis ?"

"Tu man miltus izputināji. Atdod manus miltus!"

Vējš saka: "Ekur pie sienas vadzī stāv mana soma. Tu tik pasaki: Soma, atveries! Tad tev būs tur ēdieni un dzērieni." Tad vīrs aizgāja mežā, atsēdās uz celma un sacīja: "Soma atveries!"

Soma tūliņ atvērās un tur nu bija ēdieni un dzērieni. Viņš paēda, kā pienākās, un bija ļoti priecīgs. Nonācis mājā, viņš iegāja istabā un saka sievai: "Celies ēst!"

Sieva piecēlās, gāja pie galda un vīrs tur uzlika savu somu, sacīdams: "Soma, atveries!"

Tūliņ arī bija pilns galds, abi atsēdās un sāka ēst un dzert. Nabaga vīram bija bagāts brālis, kas bija ļoti skops un skaudīgs. Nabaga brālim viņš nekad nepalīdzēja. Nabaga brālim turprētī bija žēlīga sirds un tas tūliņ uzaicināja arī savu bagāto brāli uz ēdieniem un dzērieniem. Brālis sāka taujāt: "Kur tu to somu dabūji?"

Vīrs atbildēja: "Pie Vēja."

"Kur tas Vējš atrodas?"

Vīrs nu arī šim visu izstāsta galu no gala. Brālis tūliņ dodas ceļā un nonāk pie Vēja. Vējš tam vaicā: "Kādēļ tu še atnāci?" Brālis atbild: "Kā tu manam brālim iedevi somu, tā dod man ar!"

"Tur jau ir vadzī pakārta, ņem tik un saki: "Soma, atveries," tūliņ būs viss, kas vajadzīgs."

Bagātais brālis pārnāca mājā, uzlika somu galdā un sauca: "Soma, atveries!"

No somas nu izskrēja divpadsmit vīri ar pletnēm un sāka to pērt. Tikmēr pēra, kamēr to nosita.

P i e z ī m e. Šī pasaka ir pārtulkota rakstu valodā. P. Š.