5. A. 565. Skolniece K. Jaunzeme no K. Staltes, Nīcā, K. Lielozola kr.

Niknai pamātei bija viena bārenīte, kas reiz bija aizbēgusi no pamātes. Viņa klīda pa laukiem un mežiem un bija ļoti nogurusi. Viņai nu sāka dikti gribēties ēst. Tā iedama viņa satika vienu vecenīti, kas tai prasīja: "Ko tu meklē?"

"Man nav ne vecāku, ne radu, kur lai es palieku? No niknās pamātes es esmu aizbēgusi."

Tad vecenīte iedod viņai mazu katliņu un saka: "Še ņem to! Kad tu gribi ēst, tad tik pasaki: "Katliņ vāries, katliņ vāries!"

Meitene pateicās un iet tālāk. Reiz tā bija aizmigusi, un viena sieva pa to laiku nozaga viņas katliņu. Tā sieva, kas to katliņu nozaga, bija dzirdējusi, ko tas darot, un pateica, lai katliņš vārās, un katliņš arī tūliņ vārījās. Pēdīgi sieva jau gribēja lai katliņš vairs nevārītos, bet nezināja, kā to izdarīt. Katliņš par visu to laiku arvien vārījās. Viņš piepildīja visu pilsētu un ielas pilnas ar biezputru. Un tā visa pilsēta pārvērtās par biezputras kalnu.

P i e z ī m e. Šī gan būs Grimma pasaciņa (nr. 103), kas ar "Skolas maizes" palīdzību (skat. I. sējums, 116. l. p.) izplatījusies tautā. P. Š.