Vienreiz viens cilvēks iegāja mežā un tur atrada zelta dzirnaviņas: ar tām varēja zeltu malt. Pēc kāda laika viņš gāja vēl citu meklēt; bet kad nedabūja, atnāca atpakaļ un atrada: kungs dzirnaviņas bija paņēmis.

Nu viņš palika par gaili un dziedāja pie kunga logiem: "Ķiķerikū! atdodi manas dzirnaviņas!"

Kungs iemeta to pie zirgiem, lai samin ; bet viņš sagrieza zirgus trīs gabalos un lika katru gabalu sevišķi. Rītā kungs, redzēdams, ka zirgi sagriezti, nolika to pie vēršiem; bet viņš sagrieza vēršus trīs gabalos un lika katru gabalu atsevišķi. Tad kungs nolika gaili pie aitām; bet viņš aitām nogrieza katrai kreiso cici.

Nu kungs gaili lika akā, lai noslīkst; bet viņš izdzina visu ūdeni ārā un kungam nebija ko dzert. Nu lika gaili vārīt. Iemeta katlā vārīja, vārīja - jo vairāk vārīja, jo cietāks sarāvās.

Tad kungs sacīja: šis apēdīšot viņu ir cietu un arī apēda. Bet nu gailis izspruka no kunga vēdera laukā, uzlaidās uz galvu un dziedāja: "Kungs atdodi munas dzirnaviņas!"

Nevarēja nekur glābties, atdeva zelta dzirnaviņas. Un tad gailis to skādi, ko kustoņus sagreezdams padarījis, nomala viņam un aizmaksāja.

Kungs palika ļoti bagāts kungs.