Dzeivuoja nabogs cylvāks. Vīnu reizi vokorā suoc jis dūmuot, kuodēļ nabogim tik gryuši dzeivuot, un par kū boguoti bez vysaidas vajadzeibas kruoj tik daudzi naudas. Juo jis byutu boguots, tod pats dzeivuotu labi un ari nabogim dūtu paleigu.

Tam laikam jis izdzierda, ka nazkas runoj uz jū: "Ša tev naudas moks! Mokā ir vīns gobols zalta naudas. Kai tik ju izsvīssi nu moka, tai tyuleņ atsarass ūtrs; izsvīssi ūtru, atsarass trešs un t. t. Un tai tu vari pīlaseit naudas, cik gribi; bet pēčuok tev vajaga moku īsvīst upē. Koleidz maks nabyus īsvīsts, par šū naudu navari nikuo pierkt na ari cytam dūt, tuodēļ ka tūlaik vysa nauda izgaiss."

Nabogs tyuleņ pajēme moku nu nazynuoma cylvāka un stuoja pī naudas audzēšonas. Cik jis izjem nū moka - veras mokā: otkon tur zalta naudas gobols. Nabogs dūmoj: "Par nakti byus man daudzi naudas, tad reitā īsvīšu moku yudinī."

Bet reitā nabogs dūmoj otkon pavysam cytu. Aizagribīs jam ēst, bet cyta nikuo nav, kai malnuo maize. Paād malnuos maizes un stuoj otkon pi naudas. Tai puorīt nedēļa, ūtra un mēness, bet vys jis navar škiertīs ar breineigū moku.

Dzeivoj pa vacam par nabogu, laseidams maizi pa pasauli, tuodēļ, ka nagribēja nūsleicynuot moka, a cytaiž naudas navarēja aiztikt. Reizi īguodoj, kai jis dūmuoja dzeivuot un cytim paleidzēt, juo byutu boguots, īguodoj ari, ka tei nauda, kuru jis pīkruoja, bez vysaida lobuma guļ. Tad jau sasalosa un nūīt uz upi, bet atīt otkon atpakaļ ar vysu moku - žāl sleicynuot. Tai jis palīk dzeivuot. Sluopst jau zemē, bet vys napuorstuoj naudas kraut un tai ar naudas moku rūkā nūmierst.

P i e z ī m e. Šī ir patiesībaā cita pasaka, tomēr pārliecīgā bagatībā dabutā nāve atgādina mums 565. numuru. P. Š.