Bejs puika - vīns pats. Suocs gonūs īt - cyukys juogona. Tupiņys bijušys sastateitys. Īdūd jam leidza tupiņys, pīnu, maizi. Sakiurs guni, caps tupiņys, pajieds ar pīnu in maizi, spērs ausi pī zemis i aizmidzs. Cyukys saleidušys tupiņūs, rokušys zemē.

Īraudzejs tāvs ar muoti, aizteciejši, guluši puikam iz golvys i nūpāruši.

Ūtrā dīnā taipat. I pīsoka, lai nanūrūkūt tupiņu.

Kas tū devs? Paceps tupiņys, pajieds, spērs ausi pi zemis otkon. Cyukys rūkūt otkon tupiņys zemē. Aizteciejuši vacī, nūčvāruši puiku i izpāruši.

Trešū dīnu taipat, takūt pārtu.

Puika izzamūds, sprucs bēgt mežā īškā. Biedzs, biedzs vokors kluot - izbiedzs iz vīnys ustabiņys. Tai ustabiņā dzeivuojse tikpat lyla meitine kai šys, ar trejim rozbainīkim, kas pa pasauli staigoj. Meitine prosūt šim: kur tu te radīs? Te nivīns naasūt bejs - tevi nūkauškūt.

Īborojuse puiku in pabuozuse zam sovys gultiņys. Teik vokors, šys zam gultiņys guļ. Saīt treis gobali rasni tieviņi, šnaukojūt: kas te par smoku?

Meitine sokūt: začs bejs sapyvs, izmasuse deiruot, nu tuo i smoka asūte.

Nūticieši. Sādušīs ap goldu, ņāmuse meitine nest iedīni i dzierīni, a tuo i septiņim godim. Vaicojūt paši sev, kurs kū asūt dabujši pasaulē.

Vīns soks: dabujs taida deča - uzstuojs viersom, i ej pa vysu pasauli taipat kai tei gaisa laiva. I nūlīk deči iz golda.

Ūtrys dabujs dzeivu zūbynu i izlīk iz golda.

Trešais dabujs naudys moku: kroti cik gribi, cik mokā bejs, tik jir.

Ka salīk vysi treis tuos lītys iz golda, dzers tam balli. Soka meitai nest dzierīni, lītys asūt vysys lobys. Puika čurkn zam gultys i dzierd.

Šī dzāruši, dzāruši i nūsadzāruši. Suokuši ap goldu kruokt, lītys iz golda. Puika klausās, ka rozbaiņīki aizmiguši, izleids, dadyurs pierstu pi zūbyna i sokūt: "Šitim vysim golvys juonūcārt."

Zūbyns tik šņak! šņak! i golvys zemē. Meitine dūmoj, ka puiku tronkoj, īskrīn īškā - redz: vysim trejim golvys zemē. Ņāmuši ar meitini izteirejuši ustobu, izvylkuši šūs uorā. A lītys puika i pajem in dzeivoj divi vīn tymā ustobiņā.

Padzeivuojši - puika soka iz meitini: dzeivuot tev vīnai pašai, šys īškys iz skūlu - naasūt nicik vuiceits. A teva juo naaizmierškūt. Izkluojs deču - pa gaisu prūjam.

Aizbraucs iz taidu gorodu, kur skūloj. Soka skūluotuojam labi vuiceit, šys labi aizmoksuoškūts.

Pazamuocejs ar dreiži, pakratejs tuos naudys skūluotuojam cik grib. Atsadrastavuojs, izkluojs deču i pazalaids pa gaisu. A nanūstuostejs dečam, kur juoīt. Tys guojs, guojs - izguojs iz vīna sada i nūsalaids. Redz: skaistys uobelneicys. Raudzeis ēst uobeļs. Nuraun vīnu i īkūž - teik šam aršiņu gars daguns. Niu staigoj i bādoj.

Raudzeis vel nū ūtrys uobelneicys. Nūraun i īkūž - nav daguna. Šys pībuoz kešys nū obim uobeļim. Verās: vel ir uobeļi -raudzeis vel. Nūraun vīnu, īkūž - palīk vacs. Kūt niu? Staigoj, staigoj par veceiti. Nūraun vel vīnu uobeli - jauns jau bejs, tagad vel jaunuoks. Pīraun niu nū obejam uobelneicam uobeļu. Niu jou četrys gudreibys.

Dzierdiejs, skūlā byudams, ka ir vīnam keizeram meita, vysu šmukuokā iz vysa pasauļa. Īs pasavērt. Uzsieds iz deča i prūjam. Šys nūkuops staigoj pa pilsātu i redz: keizera meita sēd pi lūga. Nūkūž nū uobeļa i jauns palīk. Šei īrauga pa lūgu tik skaistu puiku, izskriejse i nūgyun par veiru.

Daboj zynuot keizers - niu byuškūt znūts. Keizers pross: "Ka grybs byut par znūtu, vai tu zyns kaidu štuku?"

A šys - oja, zyns gon! Pakluoj deču, stuojās ar keizeri obi iz deča, puorstaigoj pa vysu pasauli. Ruoda i zūbynu. Aizstellej ar zolduotu iz citu kienesti, nucārt tur kaidam golvu. Labi. Īzaver tūs lītu, i salauloj. I dzeivoj.

Dūmoj: šam da tāva vajadzātu braukt, nū kurīnes izbāga. I soka keizera meitai, ka brauks tāva apskateit. Pakluoj tū deču, laižās pa gaisu ar sīvu, sulaiņi leidza. Izīt iz taida syla i ruoda, te asūte tāva sāta: jumts nūpleiss.

Īrauga tāvs: keizers ībraucs, i ruodūt gūdu. A šys soks: nadūd gūda, šys ass tovs dāls.

Pateirej vīnu muoju, pīkrota ar naudu; pateirej ūtru i pīkrota. A tāvs gaids - pīkrateit vel trešū. Šys ne, divas reizes vīn ass izpiers, trešus nē.

A niu šys grybs tepat šūnakt gulēt iz tūs lokstu, kurus nūganejs ar cyukom. Tāvs gruoboj ap sietiņom, pīlosa šaidu taidu, i pataisa vītu. Šys kai mužika dāls, nūsaguļ, aizmīg i guļ. A šei par daudzi smolka, dazataisa gon, a kai šys aizmīg, pajam vysys montys i aizbāg. A šys palīk gulādams iz tupiņu lokstu.

Izzamūds: ni keizerīnis, ni lītu. Pīzaciels - rauds. Tāvs pross: "Kū tu rauds? Divis muojys ar naudu."

A šam tūs lītu žāl - tuos ar ašņim pelneitys. Pajiems leidzi naudys, laidīs pakaļ. A uobeleiši vel pi pate dzeivi. Teik tamā gorodā, īkūž veceiša uobeli - vacs veceits kai grabažiņa. Nūpierk goldu, goldautu i telvierdžu. Svādinis dīna.

Īs keizers iz bazneicu, a keizeram sova styga. Veceits nūstuojs iz stygys, izlics goldu, apkluojs, izlics iz telvierdža tū uobeli ar garu dagunu, stuovs pats par būdnīku.

Atīt keizers, keizerīne i šuo sīva. Veras: būdnīks - vīns pats uobeleits, a šmuks. Vaicoj: "Cik tev itys uobeleits moksoj?"

"Symtu rubļu."

Izruovuši naudu i aizmaksoj, īdūd sulaiņam aiznest kukaram, lai iztaisa. Taiseiškūt lylu balli, a kukars lai nalyukoj.

Šys uobeleiti puordevs, īkūž jauna uobeleiša, palīk skaists i klausās, kas ite niu byus par peizumu. Sulains aizness uobeli, nūdūd kukaram i pīsoka nalyukuot.

Keizers izzabazneicoj, izīt nū bazneicys, padūd citim ziņu, lai losās kūpā - balle byus. Saīt daudz gostu, apsasāst ap goldu.

Kukars capdams uobeleiti - a tys čyuloj kai tauku pyks - palyukuos tuos sulys, tai i palīk aršiņu gars daguns. Nazyna vaire, kū dareit, aizzasliepās.

Keizers pross nest uobeli. Sulains atnas, izdola visim pa drupaniņai, samat gluozē pi čajys. Nūklīguši, līk pi mutis reizē, sadzer. Verās cyts iz cyta: visi kai kurkini ar aršiņu garim dagunim. Visi niu suok klīgt pēc kukara - i tam gars daguns.

Skr īn pēc veceiša, a tuo vaire nava. Sasauc dokturs, tī izzaraugās šai tai - nikuo.

A šys niu klausās. Daīt pi bazneicyskunga, lai iztaisūt par veickupu - raudzeis ar Dīva vuordim kū padareit. Tai i padora.

Šys sēd, a visi lai nuok pi spovids. I pross, kuram pa prīšku tics gars daguns.

"Kukaram"

Lai nuoks jis pa prīšku. Spovidej tū kukaru, atknībs uobeļa drupaniņu, ībuož mutē - i nav daguna. Taipat ar visim svešim. Palīk keizers, keizerīne i šuo sīva. Dasauc keizeri, tys stuosta, stuosta - namuoks izsiudzēt grāku, i atgriež nūst. Taipat ar keizerīni. Daīt šuo sīva. Īdūd vel nū tuo uobeļa ar garu dagunu - iznuocs vel garuoks. - Lai stuosta par jaunu. Niu pasoka, ka bejs veirs i tam nūzoguse treis lītys.

"Īt atnest tuos lītys."

Šei atnas vysys treis.

Pajam lītys i prūjam, in atstuojs šūs ar garim dagunim. Pīkratejs bazneicyskungam naudys, aizguojs niu iz meitini; tei ustabiņā i dzeivoj. Pajiems tū, aizguojs iz tāva sātu i dzeivojs.