Izdīniejs zolduots 25 godi gūdeigi keizeram, nikaida slyktuma napadarejs. Keizers jam par lobu dīnastu īdevs zyrgu i zūbynu, lai juašus juojs iz sātu. Juojs iz sātu, a zyrgam nav kū dūt ēst. Juoj pa pļovu, a tei nūpļauta, skaudze samasta, i otuols. Dūmoj: te zyrgs pajēss. Palaids tū zyrgu otuolā, pats izkuops iz skaudzis gulēt. Vokors. Puorguļ par nakti, reita pīsaceļ, verās: zyrgs tepat āds. Nūkuops nu skaudzis, sajam zyrgu, sāst mugorā i juoj prūjom. Pajuoj pa tū pļovu taidu gobolu, atsaver atpakaļ: skaudze dag. Dūmoj: šam guns nabejs; juos atpakaļ pasavērt. Redz: tur i dag, kur šys guliejs. Niu šys byuškis vaineigs.

Cikam verās, zalta čyuska izlīn i apsačver ap zyrgu i zolduotu. Šys ar zūbynu grib čyusku grīzt pušu. Čyuska soka: "Nagrīzt!" Cytaiši šei tevi nūžņaugškūt.

"Kū tod dareit?"

"Nest prūjam!"

"A kur šys zynūt nest?"

"Laist tik zyrgam vaļu, gon atrass."

Tai i dora. Tikam juoj - redz: lyla muoja - pils. Dajuoj da pils, verās: čyuska nūšļukuse i naz kur palykuse. Redz: stuburs, i zalta rinčš tamā stuburā. Zolduots nūkuops nu zyrga i jū pi tuo stubura pīsīn. Īīt pilī īškā - golds pīlykc, i vysa kuo gona, a cylvāka nivīna. Siedīs pi golda kluot, izzajieds, izzadziers, izīt laukā - zyrga ni duka. Redz lejā taidu stalleiti, atrūd tī zyrgu: nogi izmozguoti, zalta sileite, auzys pībārtys. Īt atpakaļ. Nūballej vīnu dīnu, ūtru dīnu - i iedīņi goldā puorsamej, a cylvāka nivīna. Nūballej treis dīnvs pi golda, a licieja naredz. Juos prūjom. Aizīt, sajam zyrgu, izzasiedz i juoj caur pili. Te pilī trešā stuovā paver pyrmū lūgu preiline i vaicoj: "Voit jou prūjom?"

"Jā, treis dīnys izzaballiejs, i juoškūt."

A preiline soka: asūt jou treis godi; paldīs, paldīs, ka tu šuos tāvu atness, šei tev īdūškūte gastinčš. I īdūd kraklu: ka tys byuškys mugorā, ni gunī degsi, ni yudinī sleiksi, ni esmins jims. Pajam gastinčš i juoj. Ūtruo preiline, pavāruse ūtrū lūgu, vaicoj: "Voit jou prūjom?"

"Jā, asūt izballiejs - juoškys."

Šei tev dūškūte gastinčš. I īdūd dzeivu zūbynu: aizstēlliesi pasaulē, nūcierss īnaidnīkam golvu, i kluot byus. Pi trešuo lūga taipat. Preiline īdūd naudys moku: ber kod muoju pylnu, cik naudys bejs, tik jir. Niu tu byuškys boguots. A iz ceļa ass krūdziņš, pīsaka, tymā nasamest.

Kas niu šam dūs! Dajuoj da krūdziņa, i īškā. Izstuosta krūdzinīkam, ka šam taidys lītys. Krūdzinīks prosa pīkrateit pyuru naudys, a ne - golva zemē! I pīkrota pyuru. Abat krūdzinīks padūd keizerīnei ziņu; ka taids zolduots pi šuo ass. Keizerīne jū pajam, i šys izstuosta par sovam montom. A keizerīne nasateik ar sovu veiru, bat īt iz vīnys rūkys ar svešu keizeri. Atjam zolduotam itūos montys in nūdūd svešam keizeram, a jam vītā īlīk sprostu kraklu, zūbynu i naudys maku.

Izzataisa karuašona; zolduotam juoīt pret svešū keizeri A šys vaire navar atsaturēt, i sajam pļenā. Kateik pi svešuo keizera, i taisa smierti. A šys soka, ka nūcierškūt golvu, lai izlīkūt taipat kai bejs, izsādynūt iz zyrga i palaižūt vaļā. Svešais keizers tai ir padora, i palaiž. A zyrgs īguodoj sovu lobū dīnu pilī, i aizīt iz tīni. Īrauga ituos preilines, skrīn uorā, sagyun i soka: "Cytaiži nav, jis ir krūdziņā bejs."

Jam, dataisa golvu, sasmierej ar zuolem, īlīk pyutieju - i dzeivs. Jam izsīn malnu krystu iz mugorys, īdzan požuku čūkstā, lai ejms par ubogu.

Tai jis par ubogu i īt.

Daīt da vīnys dzereveņys, īīt pi vīna saiminīka nakts muoju. Saimnīks soka gonu meitai, aizvest ubogu iz pyuni; šys ar īškis gulēt, reit juobraucūt iz tiergu. Ubogs dūmoj: šys ar byutu braucs iz tiergu, kam bejs kas aizvad. Reitā ceļās saiminīks, izbaroj zyrgu i soka meitai, īt pacelt ubogu: iz tiergu juobraucūt. Meitine aiztak iz pyuni, atrūd tai vītā, kur ubogs guliejs, skaistu zyrgu. Meitinei pateik: kož! kož! - veškūt iz tiergu, byuškūte nauda. Pasauc saiminīku. Tys atīt - redz: skaists zyrgs. A itū darējušys tuos treis preilines.

Aizvad zyrgu iz tiergu, vysā tiergā nav taida zyrga. Nūpierk svešais keizers itū zyrgu, aizvad muojā i soka keizerīnei: "Nikuo!" Tik vīnu lobu zyrgu nūpiercs.

A keizerīne pazeist itū zyrgu: juošaun asūt zemē. Keizerīnys kolpyune, īdama garam, sokūt: "Asūt bejs saiminīks, kas pracu pīlics i tevi izaudziejs, niu šauškūt zemē."

Zyrgs jai soka, lai šam stuovūt klluot; ka šū kaušūt, izskrīškūt ašņa lase iz tova mutis auta.

Tai nūteik. Meitine nūsvīž mutis autu pi pils. Leidz reitam izaug skaists kūks. Pasaver keizerīne, pazeist i soka: "Kūks juocierš zemē."

Meitine īt garam i soka: "Kaids skaists kūks, a tevi cierškūt zemē."

Kūks soka: "Lai cārt vīn, bat tev stuovēt kluot i pajimt pyrmū skaidu, īmest yudinī - butkā."

Tai i padora. Nu tuos skaidys izaug skaists putniņš butkā.

Svešais keizers īt mauduotīs. Redz: putniņš - grib nūčvert. Nūvalk kraklu, nūlīk zūbynu i naudys moku, i laižās pēc putniņa. A tys tai vīn grīžās, i atmuonej keizeri nu molys. Te purks! keizeram puori par golvu i iz driebu viersum, i puorsavierš par zolduotu. Niu šam rūkā i kraklys, i zūbyns i naudys moks. Pross keizeram: "Kaidu smierti tu tagan gribs?"

"Taidu pašu kai tev: nūcierst golvu, izsādynuot iz zyrga i palaist."

Tai i svešam keizeram padora. Zyrgs aizness jū iz mežu - gaisa putni i pajāmuši. A zoļduots palics dzeivs i pajiems tu meitini par sīvu.