4. A. 569a. Āboliņš, Rīgas apg. Kastrānē. LP. V, 305 (134, 2).

Vienam tēvam četri dēli. Viņi gāja amatā mācīties. Viens mācījās par ķīķierētāju, otrs par zagli, trešais par skroderi, ceturtais par šāvēju. Pēc laika visi pārnāca mājā tēvam rādīt, ko mācījušies. Tēvs lik ķīķierētājam uzķīķierēt, cik ozolā, putna perēklī olu (bijs liels, resns ozols). Viņš uzķīķierēj un pateic, ka četras. Nu lics zagļam, lai olas izzog, kamēr putns sēd. Tas izzadzs. Nu uzlics ols galdam uz katr stūr un lics šāvējam uz reiz ols sašaut. Tas sašāvs. Beidzot teics: "Skroder, sašuj pāršautas ols ! "

Skroders sašuvs. Nu tēvs priecājas, ka labi mācījušies; bet lai tagad ejot pasaulē paši maizi pelnīt.

Dēli aizgāj un pienāc pie sveša ķēniņ pili. Tam ķēniņam ērglis bij aiznesis meitu. Tūliņ ķēniņš lik tam ķīķierētājam uzķīķierēt, kur tā meit' ir. Viņš uzķīķierējs, ka iekš jūr uz vien' sal' apakš ērgļa spārniem. Tūliņ lics zaglim, lai izzog meitu. Zaglis izzadza un aizness uz sav' kuģ. Bet ērglis uzlaidies virsū; par laimi šāvējs nošāvs to ērgli; tomēr šaujot kuģ sašķīdusi, jo tā bij no glāzes. Nu skroders sameklējs adatu un sašuvs kuģi. Pārbraukuši pie ķēniņ - ķēniņš prasījs : "Kuŗš izglāb meitu, tam atdošu to par sievu!"

Ķīķierētājs sacīja: "Ja es nebūtu uzķīķierējs, tad neviens nezinātum kur viņa bij!"

'Zaglis sacīja: "Ja es nebūtu nozadzs, tad mēs nedabūtam rokā!"

Šāvējs sacīja: "Ja es nenošautu ērgļa; tad būtam visi saplosāti tikuši!"

Skroders sacīja: "Ja es nebūtu sašuvs kuģi, tad mēs visi gulētum ūdens viļņos!"

Nu ķēniņš nezināja, kam dot, kam nedot. Beidzot ielik meitu melnā zārkā un sacīja tā: "Ja jūs, tie citi brāļi, nosargāsiet meitu, ka zaglis (jūsu brāls) nedabū nozagt, tad es pateikšu, kam meit piederēs."

Labi! sāka sargāt. Bet nakti citi brāļi aizsnaudās un zaglis, paņēms zārku, nesa prom. Nesot meit nospēra zārkam vāku; vāks krizdams uzkrita zaglim uz galvu un nosita to. Meit pārgāja pie tēva. Brāļi nedabūja ne viens, ne otrs meitu.