Vienam tēvam bija trīs dēli: div gudri, viens muļķis. Turpat bija arī viens ķēniņš, kas meklēja zaķu gana. Tie divi gudrie brāļi gāja papriekšu tos zaķus ganīt, bet tie nevarēja noganīt, un tas ķēniņš tiem abiem nocirta galvas. Nu aizgāja arī muļķis pie tā ķēniņa un tas deva viņam divdesmitpiecus zaķus ganīt. Ja viņš tos noganīs, tad tas ķēniņš dos 6 rubļi par dienu, bet ja nenoganīs, tad viņam kaklu nocirtīs. Ķēniņš nu gāja no rīta un izlaida tos zaķus ārā. Visi zaķi tūliņ aizskrēja projām uz mežu, un tas muļķis skrēja tiem pakaļ, bet nevarēja atrast, apsēdās un brēca. Tad atnāk viens vecs vīriņš un prasa: "Ko tu brēc?"

Muļķis atbild: "Ķēniņš lika zaķus ganīt, un ja es tos nenoganīšu, tad man vakarā nocirtīs galvu."

Vecais vīriņš teica: "Ja tu man dosi vienu kumosu maizes, tad es tev došu vienu svilpi. Kad tu to svilpi papūtīsi, tad tev visi zaķi pieskrien klāt."

Muļķis tam iedeva maizi un dabūja par to apsolīto svilpi. Kad nu viņš pūta to svilpi, tad pieskrēja visi divdesmitpieci zaķi klāt. Vakarā viņš gāja ar visiem zaķiem uz māju. Ķēniņš nāca viņam pretī, izskaitīja visus divdesmitpiecus zaķus un aizmaksāja ganam seši rubļi.

Nu viņš gāja otru dienu tos zaķus ganīt un ķēniņš viņam iedeva divi buteles alus un divi baltmaizes, un kad bija pusdiena, tad viņš ēda. Nu nāca viens liels vīrs no ezera ar divām galvām un sacīja uz to zaķu ganu: "Nu tev ir nāve klāt, bet nāc vēl provēsim spēkus!"

Muļķis cīnīdamies viņu nosvieda zemē un nocirta tam galvu. To izdarījis, viņš pārdomāja: "Tādam taču vajaga būt kā arī kabatā."

Pārmeklējis, viņš atrada vienu sudraba atslēgu. Nu tad viņš gāja uz mājām. Otrā dienā viņš gāja atkal tos zaķus ganīt un kad viņš pusdienu ēda tad nāca viens vīrs ar sešām galvām no ezera un sacīja uz to zaķu ganu: "Nāc, provēsim spēkus!"

Muļķis viņu atkal nosvieda un nocirta tam galvu. [Trešā dienā nāk vīrs ar deviņām galvām, kam atkal tāpat izdodas. Ķēniņš ir par to ļoti priecīgs un atdod zaķu ganam savu meitu par sievu. Pils tuvumā viņš atrod slepenas durvis, atslēdz tās ar atrasto sudraba atslēgu un uziet tur lielas bagātības.]