11. A. 570. Krēsliņu Jānis Malienā. "Latv. teikas" I, 1888, 17. L. P. VII, II, 28, 2. 3.

Vīnam tāvam bei divi dāli: vīns nū tīm mudīgs, ūtrs laisks. Te vīnu dīnu atnuok pots cīnīgs līlskungs un tāvam soka: "Souti man tovus dālus, lai jī gona munas vuškas, vīnu šūdīn, ūtru reitu!"

Tāvs paprīšku soutīja mudīgu. Jis uz muižu īdams, īt līlam puram garām, un redz, ka vīns vacs vacs veiriņš nūgrimis da placīm douņās. Jis soka: "Djēliņ meiļīs, izvalc mani uorā!"

Dāls jū izvalk. Prūjuom īdams vacīs izvalk stabulīti nū ozūtes un īdūd jam. Muižā līlskungs soka: "Goni munas vuškas, ja nanūganīsi, tod deirāšu tevim treis uodas slūksnas par mugaru, un ar suoli apbuorstīšu."

Puika dzan vuškas gonūs. Vuškas suok skrīt mežā, a jis izvalk stabulīti un suok poust. Vuškas toudaliņ nū meža uorā, ap puiku apkuort, klausās un klausās un naīt nei sūļa nūst. Vokarā vuškas muojās puordzinis, īt pī līlkunga. Līlkungs breinās un breinās un navar izbreinītīs, kai puika varējis vuškas nūganīt. Īdūd jam zalta gabalu un soka, ka reitu ūtram bruoļam juonuok vušku ganīt. Puika prīcīgs oizīt muojuos.

Reitā īt ūtrs bruolis uz muižu un otkal sateik vacū veiriņu. Jis taipat loudzās, lai jū izvalkūt, a jis palīk nikns un soka: "Kū, es lai izvalku? Velcīs pots uorā! Man nav laika."

Puika oizīt pī līlkunga. Līlkungs otkal taipat soka, un puika dzan vuškas gonūs. Bet vuškas suok skrīt mežā īškā. Gon jis skrīn juom pakaļ uz vīnu, gon uz ūtru pusi, bet navar vuškas sadabūt - juoīt bez vuškām muojuos. Līlskungs prosa: "Kur munas vuškas?"

A jis nazin nei kū atbildāt. Te līlskungs soka: "Deirājat jam treis slūksnas par mugaru un uzbuorstat suoli un dzanat jū prūjām uz muojuom. Puika aizīt, un mugara jam dag kai gunī. Pī pura sateik atkal vacū veiriņu. Jis soka smīdamīs: "Redz, tai īt sliņķam!"