Zaķu gans.

12. A. 570. N. Rancāna kr. Latgalē.

Tāvam beja divi dāli, vīns beja vuoju pruotu un paklauseigs puisāns, ūtrs gudrs, bet lels slinkis. Vīnu dīnu atguoja pats lelskungs un soka tāvam: "Atsyuti man tovus dālus paganeit munas vuškas, vīnu šūdīn, ūtru reit!"

Tāvs paprīšku syuta paklauseigū dālu. Īdams uz muižu car lelu puru, jis redz, ka vacs veceits īstidzis leidz pazusem teirelī. Veceits, jū īraudzējis, soka: "Meiļais dēliņ, izpestej mani nu nalaimes!"

Paklauseigais puika izvylka veceiti nū pura, un veceits dabuojis nū ozūtes stabuli, īdeve puikai.

Puika ar stabuleiti nūguoja uz muižu. Muižas lelskungs soka uz puikas: "Jo nūganeisi labi munas vuškas - aizmoksuošu; bet jo nanūganeisi, likšu deiruot uodu par mugoru un ar suoli apbuorsteit!"

Puika izdzyna vuškas gonūs; bet vuškas nasaklausa gona, skrīn mežā, un golā pīkusis, pēc vušku dzanādamīs, puika izvalk stabuleiti un suoc stabulēt. Tyulen vuškas saskrēja nu meža atpakaļ uz teiruma un nabāga nikur leidz vokoram. Vokorā atdzinis vuškas uz muižu, puika guoja pi lelkunga, kurs breinuojuos un navarēja nūzabreinuot tam, kai puika varēja nūganeit juo vuškas, kuras leidz šam nivīna gona nasaklausēja. Dareit nav kuo, īdeve kungs gonam apsūleitū moksu un pasacēja, lai reit atīt ūtrs bruols vušku ganeitu.

Reitā ūtrs bruols īt uz muižu un sateik tū pat veci purā sastigušu. Veceits otkon lyudz izvilkt jū uorā, bet puika atbild: "Lein pots uorā, man nav vaļas!" un aizīt uz muižu. Lelskungs dūd puikai tū pat dorbu. Puika izdzyna vuškas gonūs, bet vuškas nūskrīn uz mežu. Napaklauseigais puika dzynuos pec vušku pakaļ, bet navarēja vušku kūpā sadabuot. Tad nūguoja puika bez vušku uz muižu. Lelskungs vaicoj: "Kur vuškas?"

Puika nikuo naatbild, tik raud. Tad lelskungs pasauc ļauds, lai slinkam gonam deiroj treis slūksnes par mugoru, apbuorsta ar suoli un dzan nu muižas.

Aizguoja puika rauduodams uz sātu, mugora vīn daga kai guns. Pi pura puika ar saplāstu mugoru sateik tū pot veceiti. Veceits tas smīdamīs soka uz sliņķa puikas: "Naesi par sliņki, navajadzēs cīst un rauduot un ar saplāstu mugoru staiguot!"

P i e z ī m e. Šis variants liekas gan no iepriekšējā norakstīts, bet tomēr ir mums interesants citādas valodas dēļ. P. Š.