Zaķu gans.

15. A. 570. 592. F. Ankipāns no 73 g. veca P. Porņaka Ludzas apr. Latvju kultūras kr.

Muote, tāvs un dāls dzeivuoja meža molā mozā būdiņī, kur muote un tāvs saslyma un nūmyra, dāls palyka buorin's. Puika sadūmoj īt pa meža molu, īdams sateik divus smutus, kuri streidējās par puru: vīns grib leluokū pura daļu, ūtrs ari. Tagod jī luydza paleigā puiku, lai paleidz izškiert streides, kuram byus leluokuo pura daļa. Puika pasoka: "Tuo leluokuo daļa mozuokam, bet mozuokuo daļa leluokam."

Tod vacuokais smuts puikam īdevja taidu stabulīti, kuru vorūt pyust nalaimes gadējumā, tod jis īšūt jam paleigā.

Puika sameklēja sev vītu pi vīna popa, kurs jū lyka začus ganīt. Puika izdzyna začus gonūs. Zači nūskrēja katrs uz sovu molu. Puika suoka stypri rauduot, bet raudūt jam īguoja pruotā stabulīte, ar kuru suoka svilpūt un tod saskrēja vysi zači ap jū. Jis nūganīja začus leidz vālom vokorom un nūdzina jūs popam muojā. Pops vaicoj: "Kai tu varēji nūganīt šūs začus?"

"Es skrēju jīm pakaļā, kab naizbāgtu."

Ūtrā dīnā jam īdevja dzeit trušus gonūs, un tai ganīt, lai vysi byutu dzeivi. Kai izdzan jis trušus gonūs, tod ti nūskrīn kotrs uz sovu pusi. Tagad puika raud, raud un suok pyust stabulīti un tī vysi saskrin ap jū. Jis nuganīja trušus leidz vālam vokoram un nūdzina jūs popam muojā. Pops vaicoj: "Kai tu varēji nūganīt šūs trušus?"

Trešā dīnā jam īdevja sosojus zyrgus ganīt. Pops sadūmuoja īt leidza vārtūs, kai jis jūs var nūganīt. Kai izdzyna vīn gonūs, tai vysi zyrgi nūskrēja, kotrs uz sovu molu. Tagod puika ari guoja uz tū pat vītu pi muorka, kur suoka styprā bolsā rauduot, ka zyrgi izgaisa. Rauduodams suoka stabulēt un vysi zyrgi saskrēja otkon kūpā, Pops ar popini nūsavāruši, ka itaidi breinumi nūteik, nyu lyka jam papyust stabuli. Jis kai pyuta sovu stabuli, tai pops ar popini suoka doncuot. Pops doncuodams dasakēŗa pi pīcu nēšu kubula, kuru sasyta smolkos drobuškuos. Popine kērās pi pīstas, kuru ari sosyta leidz drobuškom. Gons vys spēlej, cikom jī poši nūsasytuos. Nyu jis pats palyka par saiminīku popu muajās.