3. A. 571. A. Vaskis Tukumā.

Vienā ķēniņa pilī strādājuši daudzi amatnieki. Kalējam bijusi ļoti smuka sieva, ko ķēniņa dēls gribējis dabūt sev par brūti. Bet sieva labi sadzīvojusi ar vīru, negribējusi būt par draudzeni ķēniņa dēlam un raudādama lūgusi to likt viņu mierā. Ķēniņa dēls nu gribējis iegūt kalēja sievu ar varu, kādēļ tēvam apsūdzējis kalēju, ka tas nekur nederot: esot pavisam nelāga cilvēks, kam sieva esot jāatņem un pats jāpadzen no pils.

Vecais ķēniņš licis kalējam iztaisīt rītā tādu impampu, par ko viņam un visiem viesiem būtu jāsmejas; bet, ja to neiztaisīšot, tad tam jāmirstot. Kalējs ķēniņa priekšlikumu izstāstījis arī sievai un nu abi gauži raudājuši, jo nevarējuši cerēt, ka tādu impampu kalējs varēs iztaisīt. Te gadījies vecs vīriņš un teicis kalējam: "Es tev palīdzēšu glābties. Ņem šo nūju, pavicini gaisā un saki: "Alt pest (halt fest)!"

Vakarā kalēja sieva vilkusi kreklu, kreklam mugurpuse bijusi saplīsusi, bet sieva to nemaz nemanījusi. Te ienācis ķēniņa dēls un sācis sievu čamdīt. Ieraudzījis, ka sievai krekls uz dibena pārplīsis, ķēniņa dēls paņēmis siena vīšķi no gultas maisa un lūkojis ar to plīsumu aizbāzt.

Te ienācis kalējs, pavicinājis nūju un iesaucies: "Alt pest!" Ķēniņš vairs nevarējis no sievas un siena kušķa atrauties. Nu kalējs vedis sievu ar ķēniņu uz pili. Pa ceļam pienācis beķeŗa vērsis un sācis sienu ēst. Izskrienot beķeŗa zellis vērsi dzīt projām, bet arī pats paliekot uz vietas. Izskrienot beķeŗis saukt zelli, arī tas netiekot nost. Ieraudzījis savādo skatu, izskrienot skatīties arī krāsnkuris ar kruķi, slaucītājs ar slotu un citi. Visi paliekot kā piesieti. Nu kalējs visus dzinis uz pili. No pils iznākot skatīties ķēniņš ar viesiem. Ķēniņš ar viesiem smejoties, pie zemes liekdamies. Tādu impampu gan šis neesot redzējis un nevēloties arī vairs redzēt. Ķēniņš lūdzis, lai laižot dēlu vaļā, bet kalējs nelaižot, lai samaksājot šim. Ķēniņš iedevis kalējam tik daudz naudas, ka kalējs nevarējis ne saskaitīt. Tad kalējs palaidis ķēniņa dēlu vaļā un pats ar sievu aizgājuši dzīvot uz citu zemi, kur dzīvojuši bagāti un laimīgi.