8. A. 592. Skolnieks A.Aļļis no 61 g. veca G.Elzberga Nīcā. K.Lielozola kr.

Reiz vienam puišelītim nomiris tēvs un māte. To puišelīti paņēmis viens bagāts bargs saimnieks par audžu dēlu, kam nu bijis jāgana bargā saimnieka cūkas. Pirmo vakaru, kad viņš dzinis cūkas mājā, pazudis viens suiķītis. Mājā saimnieks viņu par to dikti peŗ un viņš raud.

Otrā dienā saimnieks teicis, lai dzenot cūkas ganos, bet lai nepazaudējot atkal kādu suiķīti. Tas puišelītis izdzinis ar' savas cūkas ganos. Dzenot mājā viņam atkal pazudis viens suiķītis. Mājā saimnieks viņu peŗ un solās no muguras ādu novilkt.

Trešā dienā viņš atkal izdzinis cūkas ganos un tad brēc un brēc visu dienu. Pa ceļu iet vecs vecītis un prasa viņam, kāpēc viņš brēcot. Puišelītis izteic visu, ka viņam pazuduši divi suiķīši, un par to saimnieks viņu dikti pēris un viņam solījis vēl ādu novilkt no muguras. Vecītis teicis: "Es tev palīdzēšu."

Vecītis nu iedevis viņam skaistu stabulīti un teicis, lai viņš ar šo stabulīti labi smuki uzpūš, tad tie pazudušie suiķīši atskriešot mājā. Kad nu viņš smuki uzpūtis, tad abi pazudušie suiķīši arī atskrējuši dancādami, un vakarā visas cūkas gājušas dancādamas mājā. Saimnieks par to priecīgs, dod puišelītim arī vakariņas paēst un teic: "Cits nekas tev nav jādara, kā tikai cūkas jāgana."

Vienu dienu puika atkal izdzinis cūkas un redzējis, ka viens žīds sēd pie viena ērkšķu krūma. Puika nu sācis pūst stabulīti, bet žīds sācis pa ērkšķu krūmu dancāt, un noplēsis sev visu pakaļu ar asinim. Žīds nu kliedzis puikam: "Ā, puišel! es tev parādīšu! Es apsūdzēšu tevi tiesā."

Žīds arī patiešām nogājis pie tiesas un apsūdzējis puišelīti tiesas kungam. Puikam bija jāiet pie tiesas, viņš gāja arī un paņēma līdz savu stabulīti. Tiesa nu nospriež viņam desmit pātagas. Puika lūdzās tiesas kungus, lai ļauj viņam vēl uzpūst. Tiesas kungi arī atļāvuši, lai pūš. Kad viņš sācis pūst, tad arī visi tiesas kungi sākuši dancāt.

Kā puišelītis paņēmis savu stabulīti, tā tas žīds kliedzis: "Ui! mīles tiesas kunges, nelaunat viņam to stabuli pūst!"

Puika nu tik pūtis, un tiesas kungi un žīds visi dancājuši. Žīds dancādams vēl saucis: "Ui, es jau teice, ka tā būs! Ui, es jau teice, ka tā būs!"

Puika nu gājis smiedamies laukā un viņu neviens neturējis cieti. Tā nu viņš aizgājis atkal savas cūkas ganīt.