Dzeivova dāds ar buobu, pī jūs beja treis dāli. Tāvs ar muoti jau beja vaci godūs, jī dreiž nūmyra. Tāvs ar muoti mierdami dālim atstuoja četras lītas: sūliņu, streļbini [plinte], stabuļīti, un briļīti [cepuri]. Jī dzeivova, dzeivova un sadūmova daleitīs vīns nu ūtra. Bet kai suoka daleitīs sovā storpā, jī dalēja, dalēja, nikai navar sadalēt, par tū, ka jī treis, a lītas četras. Tad sarunova īt uz krustceļim, kur vairuok īt ļaužu.

Pi jūs beja taida nūruna: kurs cylvāks pyrmais daīs, lai tys myus rozsūda [iztiesā]. Par naleilu laiku īt cylvāks napazeistams, jis daīt kluot. Treis tī bruoļi cīši klīdze un buoruos storp sevi. Napazeistamais cylvāks iklīdzēs: "Kū jyus, bruoļi, lomuojatīs?"

Jī tyuleņ pastuosta par vysu, kaida jīm streida. Napazeistamais cylvāks atsoka: - "Tyuleņ as jyus rozdalēšu vīnleidzīgi, dūdīt šur sūliņu, kaids jis jir?"

Jī padūd. Jis pajem sūliņu un atsasāstas uz juo. Jis vēļ soka: "Nu, kaidas vēļ jir lītas?"

"A jir streļbene."

"Nu dūdīt šur, kaida jei jir?"

Jī padūd, cylvāks pajem streļbeni, īlīk kišinī [tarbā]. Tai ar padeva jam briļīti un stabuļīti i pastuosta tys cylvāks, ka sūls dēļ juošonas, kur gribēsi juot, i nūjuosi. Streļbene dēļ tam ir, kur īraudzēsi putnu, par symtu jyudžu var nūšaut. A briļīte dēļ tam, kai uzliksi uz golvas, tad nasaradzīs cylvāka. Stabuļīte ir taida, kai aizskripkuosi, nagribējs īsi dancuot. Tad jis stabuļeiti īlīk kišinī, pi streļbiņis, a briļīti uzlīk iz golvas. Un tymā laikā pazuda cylvāks, kurais beja pasajēmis rozdaļēt jūs lītas vīnleidzīgi. Un tī bruoļi trejūs vēļ tagad pi kristceļu streiduos storp sevi, ka nalabi padarēja.

Cylvāks, juodams pa ceļu, sateik žīdu. Žīds nosuoja odotas, skustiņus (lakatus), špiļkas, kuŗas meitas sprauž golvā, un cytu tavaru. Žīds vaicoj: "Kaids tu esi cylvāks?"

"As asmu muzykants, streļcs."

"Nu, ka tu streļcs, tad nūšauņ maņ vuornu, kura sēd pūrā uz bārza!"

Streļcs atsoka: "Jo tu vuornu atnessi, tad šaušu."

"Atnesšu, vīn nūšauņ."

Cylvāks, moz dūmuodams, nūšaun vuornu. Žīds nūīt pēc vuornas, jis īlīn kuorklu kryumā, kur beja vuorna nadzeiva. Žīds tyuleņ pajēme vuornu, īt nu pūra uorā. Cylvāks dūmova: "Vai prauda, ka stabuļītē šitymā skripkuosi, tad nagribējš īsi doncuot?"

Jis aizskripkova stabuļīti, a žīds kai ruove doncuot pa kuorklu kryumu. Jau doncova, doncova, pa tīni, ka suoka prasēt: "A naskripkoi, cilvēciņ, palaid maņi nu šituo pūra koč dzeivu."

Cylvāks puorstuoja skripkuot, žīds izleida nu pūra, aiz lelas sirds pylnas ac's osoru. Tyuleņ pajēme cylvāku aiz apkakļes un vad da kunga uz tīsas.

Vad, vad - sateik iz ceļa pūdinīku, kurs puordūd pūdus. Žīds pastuosta, kaids jis jir muzykants un streļcs: - "Pi juo ir stabuļīte, kai aizskripkoj, nagribēji's īsi doncuot. Pi juo ar ir streļbene, kur īraudzēsi putnu par symtu jyudžu, var nūšaut."

Pūdu puordevējs, jū navērēja: "Kai? nagribējš īsi doncuot?" breinovos jis. Tad lyka muzykantam paskripkuot. Tai ar izguoja pūdu puordevējam, kai žīdam. Puordevēja kēve, kai doncova, saduzēja vysus pūdus, un žīds ūtru reizi nūsadoncova ar pūdinīku da smiertei. Ka suoka prasēt oba div': "Lyudzams, naskripkoj vairuok, jau gon!"

Muzykants puorstuoja skripkuot, ar jī puorstuoja doncuot, un žīds ar pūdinīku, rozasirdējuši leluos dusmuos, muzykantu vad da kunga uz tīsas. Jī atvede da kunga, un pastuosta, kas jim beja. Kungs navērēja, lyka muzykantam paskripkuot. A žīds, kai izdzierda itū runu, krita ceļūs pret kungu un lyudza, lai dasīn pī bārza ar viervem cīši. Žīdu dasēja pī bārza. Bet pūdu puordevējs nasacēja, lai jū dasīn. Jis pīsakēre pi vadža, kurais beja īdzeits sīnā, un dūmova: "Ka jis skripkuos, as nūstuovēšu ite."

Bet kai aizskripkova muzykants, kai ruove doncuot vysa kunga saime, pūdu puordevējs pamete vadzi un suoka doncuot, kai vēputnis. A žīds ap bārzu suoka berztīs, kai gūvs, kad dunduri kūž. Žīds applēse vysu mīsu, kai leits leja, tai nu juo ašnis tecēja.

Kungs radzādams itū, lyka muzykantam naskripkuot vairuok. Pēc tuo, kad vysi puorstuoja doncuot, kungs sacēja sovim kolpym atnest symtu reikšu un īcierst muzykantam, par tū, ka žīds izgaisynova špiļkas, grebliņus, skusteņus un cytas lītas, doncuodams pyrmū reizi pūrā un apsaplēse vyss kai valns ap bārzu. Pūdu puordevējam leidz symtam sadauzēja pūdu, par tū muzykantu vajag atcierst ar reikstys. Muzykants, kai īraudzēja, ka īnese ustobā reikstys, jis briļīti uzlyka iz golvas un tymā laikā pazuda nū jūs. Kungs ar žīdu un pūdinīku, un juo vysa saime palyka rūkas izplātuši.

Tai muzykantam naīsyta ar reikstem, jis nūbrauce tuoļuok laimeigs un dzeivoj da šai boltai dīnai.