Dzeivuoja tāvs ar muoti un viņim beja dēliņš, kurs guoja gonūs. Reiz braucja tāvs ar muoti uz piļsātu un vaicuoja sovam dālam: "Kū tev atvest?"

Puika prasēja stabuļītes. Tāvs ar muoti ari atveda puikai treis stabuļītes. Kad ar vīnu spēlēja, vajadzēja rauduot, kad ar ūtru spēlēja, vajadzēja smītīs; kad ar trešū spēlēja, vajadzēja dancuot.

Reiz otkon puika ganēja lūpus un garumbraucja kēneņa dāls. Puisāns papyuta vīnā stabuļītē - kēneņa dāls suoka rauduot, papyute ūtrā - kēneņa dāls suoka smītīs, papyuta trešā - kēneņa dāls suoka doncuot ar vysim zyrgim. Tad kēneņa dāls lyudze, lai puordūd viņam tuos stabulītes, bet puika nagribēja puordūt. Kēneņa dāls soka: "Man ir sīva un viņas nikas navar īsmīdynuot, ar šuom stabuļītem es dūmuoju, ka varātu jū īsmīdynuot."

Puisāns īsāda pi kēneņa rotūs un aizbraucja pats uz kēneņa pili. Suoka spēlēt ar vīnu - kēneņa sīva rauduoja, suoka spēlēt ar ūtru - kēneņa sīva smējuos. Tai tik tagan pyrmū reizi redzēja kēneņa dāls, ka juo sīva smejas. Kai puisāns suoka spēlēt ar trešū - kēneņa sīva suoka doncuot. Tad kēneņa dāls īdeve puikai par sīvas īsmīdynuošonu trejus dalderus un puisāns aizguoja prūjom.

Jis guoja, guoja - īraudzēja meža molā ustobiņu, tamā dzeivuoja treis muosas rogonas. Puika īguoja un rogonas runuoja savā storpā: "Lobs veprīts, labi byus jū izgatavēt vokoriņom! "

Tad rogonas pīkurinuoja cepli un lika, lai puika sēstīs uz luopstas. Puika atsasāduos, izstatēja rūkas un kuojas, tai kai rogona navarēja jū ceplī īlikt. Rogona atsasāda paruodēt, kai vajaga sēstīs, lai varātu īlikt cepļī. Puisāns kai griude - rogona uz reizes beja cepļa dybynā. Atguoja rogonas muosas, izvylka cepeci un suoka ēst, bet jaunuokuos muosas veirs īraudzēja, ka ir apāduši rogonu, na puisīti.

Ūtrā dīnā izkurinuoja cepļi vyduskuo muosa. Puisāns tagan ari nasadeve, lai īšautu ceplī. Tod sāduos rogona, kai vajaga sēstīs, puika īgriude jū cepļa dybynā. Atguoja jaunuokuo muosa ar sovu veiru, suoce ēst cepeci un īraudzēja, ka ir apāduši rogonu, bet na puiku.

Trešā dīnā jaunuokuo muosa iskurinuoja cepli un gribēja puisānu cept, bet tys otkon nasadeve. Atsasāda rogana paša uz luopstas paruodēt puikai, kai vajaga sēdēt. Puika kai griude, tai rogona beja cepļa dybynā. Atguoja rogonas veirs un gribēja ēst cepeci, bet redzēja, ka tei ir viņa sīva. Tūreiz viņš sasadusmuoja um guoja puisāna systu. Puika kai suoce pyust sovu stabulīti, tod rogonas veirs tikai smējuos un doncuoja. Tai jis doncuoja, koleidz rūkas un kuojas apsyta. Pi rogonu ustobas beja nūlykti div kubuli jyudeņa: vīns stypruo un ūtrs nastypruo jyudeņa kubuls. Puika izguoj's puormeja un pastatīja stypruo jyudeņa vītaa nastypru. Rogonas veirs nūsadoncuoj's guoja pazadzartu un izdzēre nastypruo jvudeņa kubulu. Bet puisāns daguaja un padzēre stypruo jyudeņa. Tagan viņi guoja spākuotūs, kurs kuru nūsiss. Puika kai suocja syst, tai nūsyta rogonas veiru. Tagaņ jis pajēme pokolas un izveja garu viervi. Atskrēja vīns lels krauklis un puika pīsēja viervi kraukļam pi kuojas un krauklis aiznese puisānu uz muojam. Muojuos puika atdeve sovai muotei trejus dalderus, kurus beja dabuoj's par kēneņa dāla sīvas īsmīdynuošonu, un pastuostēja sovai muotei un tāvam par sovim pīdzeivuojumim.