Reiz braukāja viens kaupmanis gar jūras malu un ieraudzīja vienā vietā ļoti skaistus ābolus. Viņš izkāpa no sava kuģa, piegāja pie tās ābeles, norāva vienu ābolu un apēda; bet tūliņ izauga viņam uz galvas varen lieli un smagi ragi, tā ka viņš tikko vairs varēja paiet. Turpat netālu viņš pamanīja arī vienu citu ābeli ar neglītiem āboliem. Viņš nu apēda arī vienu neglīto ābolu un smagie ragi viņam tūliņ nokrita no galvas. Kaupmanis pielasīja vienā groziņā skaistos un neglītos ābolus un aizgāja projām.

Gabaliņu pagājis, viņš atkal ieraudzīja ogu krūmus. Piegājis pie viena ogu krūma un apēdis kādas ogas, viņš palika no izskata ļoti vecs; bet kad viņš apēda kādas ogas arī no otra krūma, tad palika atkal tāds pats, kā bijis. Arī abu krūmu ogas viņš pajēma savā groziņā līdz, aizgāja atpakaļ uz savu kuģi, un pārbrauca mājā savā dzimtenē.

Pārnācis mājā, savas dzimtenes pilsētā, viņš apēda vienu savu ogu un palika par vecu vīriņu, aizgāja uz ķēniņa pili un pārdeva tur ķēniņa meitām skaistos ābolus. Kā tikai ķēniņa meitas drusku pabaudīja skaistos ābolus, tā tām izauga uz galvas lieli ragi, tā ka viņas nevarēja vairs no istabas tikt ārā.

Ķēniņš nu nezināja kā savas meitas glābt no tādas nelaimes. Aicina gan visādus dakteŗus, bet tie nekā nevar izdarīt. Tad ķēniņš izsludināja pa visu savu valsti, ka tam, kas viņa meitas izdziedēs, viņš maksās visu, ko vien dziedētājs vēlēsies. Tirgotājs tagad aiziet uz ķēniņa pili ar savu ābolu groziņu un iedod ķēniņa meitām katrai vienu neglīto ābolu. Tikko meitas bija apēdušas šos ābolus, tā tām tūliņ nokrita lielie ragi un tās izskatījās vēl skaistākas, nekā agrāk bija bijušas.

Kaupmanis nu prasīja par dziedēšanu pus ķēniņa valsti un jaunāko meitu par sievu. Ķēniņš, būdams laimīgs, ka ticis no tāda posta vaļā, bija arī ar mieru. Tā nu kaupmanis dabūja skaisto ķēniņa meitu un tika arī pats par ķēniņu.

P i e z ī m e. Šī pasaka ir atstāstīta rakstu valodā. P. Š.