12. A. 613. Latgales pasaka Latvju kultūras kr.

Reiz dzīvoja divi brāļi: viens bagāts un otrs nabags. Nabaga brālis iet pie sava bagātā brāļa lūgt sieku rudzu. Bagātais brālis saka: "Dod man izdurt vienu aci, tad es došu sieku rudzu."

Brālis dod izdurt aci, aiznes uz māju sieku rudzu un izcep maizi. Kad maizi apēda, atkal iet pie bagātā brāļa un lūdz sieku rudzu: Tad bagātais saka: "Ļauj izdurt arī otru aci, tad iedošu sieku rudzu."

Nabagais teica: "Labi! tikai noved mani uz pļavas zem laivas."

Tā arī notiek. Tur vakarā atskrien trīs kraukļi, un vecākais stāsta: "Vienam ķēniņam ir meita, kas ir ļoti slima. Tas ir tādēļ, ka zem viņas gultas ir viena varde."

Otrā naktī atkal atskrēja trīs kraukļi un nu otrs teica: "Vienā valstī nav ūdens; bet kad kāds paraktu turpat viena kalniņā, tad uz reiz būtu ūdens diezgan, un neviens vairs neslāptu."

Trešo nakti atkal atskrēja kraukļi un nu trešais sacīja: "Ja kādam sāp acis; tad vajag tās trīs rītus rasā nomazgāt."

Pēc šiem vārdiem kraukļi aizskrēja. Tad nabaga brālis arī visu tā izdarīja un palika redzīgs. Nu viņš gāja tālāk un nogāja uz pirmo ķēniņa valsti ķēniņa meitu dziedēt. Tur viņš uztaisīja dzelzs cepli, ielika vidū to vardi no meitas pagultes un sadedzināja. Meita palika tūliņ vesela un ķēniņš viņam samaksāja lielu algu.

Nu nabaga brālis aizgāja uz otru valsti, kur ūdens trūka, un izraka aku, kas bija pilna ar skaidru ūdeni. Tās zemes ķēniņš viņam atkal aizmaksāja lielu algu.

Nabaga brālis nu pārnāca mājā ar lielu bagātību un gribēja izmērīt savu naudu ar sieku. Tā viņš aizsūta savu dēlu uz bagāto brāli pēc sieka. Dēls arī aizgāja un lūdza sieku, bet bagātais brālis brīnīdamies vaicāja: "Ko tad nu ar sieku mērīsit?"

Dēls atbild: "Es nezinu, ko tēvs darīs."

Bagātais nu arī iedod sieku un puisēns to aiznes savam tēvam. Kad tēvs naudu bija izmērījis, puisēns sieku atkal aiznesa atpakaļ, bet sieka dibenā bija palicis viens naudas gabals. Kad dēls aizgāja, bagātais brālis tūliņ apskatīja sieku un, atradis tur naudu, tūliņ aizskrēja uz brāli: "Kur tu tik daudz naudas jēmi?"

Brālis viņam arī visu pastāstīja: "Kad tu man izdūri acis, es tev lūdzu, lai tu mani aizved uz pļavu zem laivas. Kad es sēdēju zem tās laivas, tad nakti tur atskrēja trīs kraukļi un sāka runāties. Vienam ķēniņam esot slima meita, un kas to izārstēšot, tam ķēniņš došot lielu maksu. Otru nakti kraukļi atkal stāstīja, ka vienā valstī neesot ūdens, un teica arī, kā tur var ūdeni dabūt. Trešo nakti atkal atskrēja tie paši kraukļi un runāja, kas esot neredzīgs, tam vajadzīgs trīs reizes rīta rasā nomazgāties, tad palikšot redzīgs. Es nomazgāju rasā acis, paliku redzīgs, aizgāju uz tām valstim un visu to izdarīju, par ko ķēniņi man samaksāja lielu naudu."

Tad bagātais brālis lūdza nabaga brāli, lai viņam arī izdurot acis un novedot uz to pašu laivu. Nabaga brālis visu to izdarīja un noveda bagāto brāli pļavā uz laivu.

Tai vakarā atkal atlaidās trīs kraukļi un runāja: "Kas mūs ir noklausījies, ko mēs runājām, un izārstējis to ķēniņa meitu? Paskatīsimies šepat zem laivas."

Viņi nu tur atrada paslēpušos bagāto brāli. Kraukļi nu pārvērtās par velniem un nosita skaudīgo brāli.

P i e z ī m e. Pasaka ir atstāstīta rakstu valodā. P. Š.