18. A. 613. Skolniece T. Beča Preiļos.

Dzeivuoja divi bruoļi: vīns beja boguots; ūtrs nabogs. Nabogam pītryuka maizes, jis nūguoja pi boguotuo prasīt. Boguotais soka: "Dūd man izraut vīnu tovu aci, tad īdūšu maizes."

Nabogs dūd ari un boguotais izruovja vīnu aci un īdevja vīnu kukuli maizes.

Apēdis tū kukuli, jis aizguoja vēl pi boguotuo prasīt maizes. Boguotais soka: "Dūd izraut ūtru aci, īdūšu ūtru kukuli."

Nabogs dūd ari un boguotais izraun nabogam ūtru aci un īdūd ūtru kukuli maizes.

Nabogs apād un īt rauduodams. Jis pīīt pi leila ūzula. Tamā ūzulā beja putnu muote. Jei pasaucja bārnus un stuostīja tīm vysas gudrības. Nabogs klausījuos, kū putnu muote stuostīja bārnim. Zam ūzula treis reiti byuškūte taida rosa, ar kuru ka okls pasmērej acis, tyulīt palīk redzīgs. Nabogs tai i izdarīja. Ar rosu pasmērēja vīnu aci - tei i vaļā; pasmērēja ūtru - tai pat i tei vaļā.

Tūlaik īdams pa teirumu, jis atroda naudas kotlu. Aiznesis uz sātu, jis grib atmērīt, bet nav pyura. Aizīt pi boguotuo un prosa, lai īdūd pyuru. Boguotuo saiminīca vaicoj: "Kū tu darīsi ar pyuru?"

"Es mērīšu naudu."

Saiminīca izsmīdama soka: "Kaidu tur naudu taids nabogs var mērīt? Utis varbyut mērīs." Pyuru jei tūmār īdūd.

Nabogais naudu izmērej, pībuož pyurā ap steipom naudas un nūnas pyuru atpakaļ boguotajam. Boguotuo saiminīca īsaver un breinuojas. Jei dūmoj, ka nabogs par tū palyka boguots, ka jam acis izruovja.

Ūtrā dīnā boguotais saiminīks aizīt pi naboga un soka: "Izraun man acis."

Nabogs ari izraun. Boguotais īt un daīt pi ūzula, atsagulst un aizmīg. Tei putnu muote skrīn pa pasauli un soka: "Zam ūzula gaļas buca!"

Saskrīn vylki un luoči un apād boguotū bruoli.