16. A. 650 A. Jānis Mežiņš Nīcā. LP, VI, 413 (112, 22. piez.)

Reiz viena māte tamēr zīdījusi savu dēlu, kamēr varējis ozolu izraut no saknēm. Bet dēls aplam daudz ēdis un tādēļ sūtījusi pelnīties. Gājis, gājis - saticis kungu braucam ar divi melniem. Salīdzis pie tā tā: ēst, cik grib un gada galā kungam vienu pļauku. Bet dēls kungam ik uz ēdiena apēdis veselu katlu putras, kukuli maizes un vidukli gaļas. Kungs ātri palicis nabags. Reiz sūtījis dēlu sudmalās sieku auzu malt, jo tur bijuši velni un viņš gribējis, lai to dēlu patērē. Bet dēls velnus apkavis un taču samalis. Tad sūtījis pie mucnieka sastīpot mucu. Bet mucnieks bijis lauva. To dēls saplosījis kā jēru un teicis kungam, ka mucinieku nositis. Tad kungs sūtījis dēlu ar grāmatu pie ķēniņa, lai tas ar kaŗa spēku nošauj. Bet dēls paķēris pātagu un visus apsitis. Mājā pārnākdams, cirtis arī kungam nolīgto pļauku, nositis to un palicis pats par kungu.