18. A. 650 A. M. Skrupska no vecas māmiņas Neretā, Folkloras krātuvē.

Reiz viens kungs salīgst kučēru par vienu knipi. Puisis teic, ja viņš gadu izdzīvos, tad viņš kungam dos vienu knipi; bet ja ne, tad lai kungs dod viņam. Kungs apzinās, ka pie viņa neviens nevar ne mēnesi nodzīvot, kur tad nu gadu!

Reiz gadās, ka kungam jākauj dikti liels vērsis. Kungs domā, kā tikt ar to galā, bet kučērs pieiet un nosit vērsi ar diviem knipjiem. Nu kungs paliek no brīnumiem vai stīvs. Viņš domā: "Tagad viņš mani nositīs."

Kungs zina vienas sudmalas, kur dzīvo velni. Nu viņš domā: "Sūtīšu kučēru turp, tad jau velni viņu saplēsīs."

Vienu dienu kungs teic uz kučēru, lai šis aizvedot uz dzirnavām labību samalt. Kučērs arī paņem un aizved. Viņš paņem vienu lūciņu,, piebrauc pie durvim. Velns priecīgi pretim - domā: "Būs viens ķēriens," un liek kučēram, lai šis tik nesot labību iekšā. Bet kučērs atkliedz: "Kas? vai man būs jānes? Vai nezizi, ka tev pašam ir jānes?"

Nu velns saraujas un domā: "Ar šo vīru nevaru vis ielaisties."

Bet visvairāk velns baidās no tā lūciņa. "Sazin, ko viņš ir nodomājis darīt?"

Viņš paķeŗ maisus un ienes iekšā. Kučērs nu arī liek visu ko padot un pienest. Citi velni, nekā nezinādami, neklausa. Tad kučērs saķeŗ visus, pārmauc tiem ādu pār acim un iesviež beigtus kaktā. Vecais velns, visu šo redzēdams, tikai trīc no bailēm. Viņš jautā, kādi milti būšot jāmaļ, smalkāki vai rupjāki. Kučērs atbild, lai parādot, kādi šim esot. Velns, baidīdamies pats pienest, uzbeŗ labību uz gaŗas lāpstas un pasniedz. Kučērs atbild, ka būšot labi. Nu milti ir gatavi, kučērs uzsēžas uz vezuma un liek velnam padot šim grožus. Velns iet trīcēdams, bet kā paņem grožus un pasniedz kučēram, tā šis apmetina lūciņu velnam ap kaklu, piesien to pie ratiem un liek zirgiem skriet, cik tik jaudā, pa reizei uzšaudams arī velnam. Tā nu atbrauc mājā. Kungs ierauga miltus samaltus un arī velnu piesietu pie ratiem. Viņš teic: "Mīļo kučēr, atlaid to velnu un prasi, cik daldeŗu tu gribi, un ej projām!"

Kučērs tik to bija gaidījis, paprasa labu tiesu daldeŗu un aiziet projām. Nu kučērs palika par bagātu vīru.