20. A. 650 A. Skolnieks S. Vaivods Eglunā. N. Rancāna kr.

Vinam krīvu muocītuojam jaunībā pīdzyma dāls, kuru muocītuojs un juo sīva gribēja iznycynuot. Tyvuokajā mežā dzeivuoja zvērs ar vīnu rogu, kurs zadzis sīnu. Aizveds tū dālu pi sīna gubonas, nūsādynuoj’s, bet pats atguojis uz muojom.

Pēc nagara laika izīt zvērs un kluot pi sīna gubonas. Puika tyuliņ aiz roga, atvalk zvēri uz muojom un klētī īgryuž. Atguojis pi tāva, tam stuosta, un tāvs aizīt pazaskatīt zvēri uz klēti. Tāvs nu breinumim nazynuoja, kū darīt. Jis pādīgi ari izgudruoja, kai puiku iznycynuot.

Ūtrā dinā syuta jū, lai aizvad uz patmalem myltus samalt, kuras atsarūnas azara molā un nikam nasamaļ, jo tur dzeivoj valni. Aizbrauc uz patmalem. Te nu azara izskrīn vīns valnāns un nūraun nu rotim skrituli un īsvīž azarā. Puika saker tū un nalaiž. Valnāns aizzaklīdz nalobā bolsā. Te nu azara pīskrīn daudz lelu un mozu valnu. Puika aptin valnāna asti ap rūku, suoc šitūs valnus sist. Šī, nazynuodami, kū darīt, saskrīn atpakaļ azarā. Valnāns prosa, lai palaiž. Puika soka: "Jo atnessi skrituli, tad palaisšu."

Valnāns lyudzas, ka atnesšūt cytu, bet šituo pat navarūt dabuot. Puika ari atlaiž un valnāns aizskrīn, atnas skrituli un apmauc, tad samaļ myltus un brauc uz muojom. Braukdams, puika napalaiž vys valnāna, atvad un īgryuž jū klētī.

Tāvs, navarādams juo nikai iznycynuot, pasoka, lai šū nakti ejūt sorguot uobuļus. Puika pīguojis pī uobeles, atsastuoj un stuov. Te ap pušnaktim kaut kas atīt, ka zeme vīņ dun. Skotuos puika: valns pīguojis pi uobeles, īkuop un plyuc uobuļus. Puika saker tū aiz kuojas un atvalk otkon uz klēti. Reitā paruoda valnu ari tāvam.

Tāvs ar muoti nazynuodami vairs, kai iznycynuot puiku, nūsprīž sovā storpā: lai jis ari dzeivoj.

Kaidu laiku puika pavadējis muoujuos, aizjyudz tū zvēri ar vīnu rogu un brauc. Puorbrauc treis kēniņa valstis, catūrtajā apsastuojas. Syuta valnānu, lai tys aizītu pi kēniņa un atnastu naudas.

Valnāns aizīt, bet kēniņš atraida un sataisa pret tīm karaguojīni. Bet tī vysi četri atsyt vysus uzbrukumus un īt pi kēniņa, lai dūdūt naudu, cytaidi pošu nūsisšūt. Kēniņš naudu apsūluos dūt un ari jaunuokū meitu par sīvu.

Pēc nagara laika sataisa kuozas stiprinīks ar kēniņa meitu, un kēniņš īdūd tam zemes gobolu un tai jis dzeivoj laimīgi.