3. A. 650 B. Teicēja 76 g. vecā Īva Staleidzāne Atašienā, Latvju kultūras kr.

Pi vīna zemnīka šiva žeids skrūders. Uz lūga ap maizes gabaliņu pīsametja daudz mušu. Žeids pajēmja sovu syksnu un nūsyta septiņas mušas.

"Gon man vairs šyut, es esmu styprinīks!" padūmuoja žeids.

Pajēmja skrūders sovu syksnu, pīrakstīja uz syksnas, ka jis ar vīnu sitīni nūsyta septiņas golvas, apjūzja syksnu ap vādaru un īt. Sātmaļu molā gulēja nūspruogušais teļš.

"Izraudzēšu vēļ reizi sovu spāku!" padūmuoja žeids un, pakēris teļu aiz astes, puorsvīdja par sātmaili. Otkon žeids pīrakstīja uz sovas syksnas, ka puorsvīdis viersi par sātmali, īt un meklej styprinīku, ar kū lauztīs.

Īguoja žeids vīnā ustobiņa. Saiminīca cepja bļiņus. Jau beja pīcapti divi leli sīti bļiņu un cepja trešū sītu. Saiminīca beja styprinīca un juos divi dāli ari styprinīki. Obi beja izguojuši mežā.

"Es asmu styprinīks!" soka žeids.

"Pagaidi, atīs muni dāli un tad varēsit pasaspākuot!" atbildēja saiminīca.

Saiminīca izcepja vēļ catūrtū sītu bļinu žeidam. Atguoja dāli un stuojuos vysi pusdīnas ēst. Styprinīki izēdja pa sītam bļinu un izdzēŗa pa brandīna butelei, bet žeids apēdja tik treis bļini, izdzēŗa vīnu gluozīti brandīna un vairuok navar.

Vokorā styprinīki atsagula uz gara benča un žeidu atguldynuoja uz benča vyda. Muote atsagula uz ūtra benča pret žeidu. Kai pyrda vīns styprinīks, tai žeids īskrēja ar golvu ūtram styprinīkam ūkstā. Kai pyrda ūtrs styprinīks, tai žeids otkan izlēcja uz benča un guļ. Muote kai pyrda, tai žeidu ar vysu sysnu izsvīdja pa lūgu gaisā un žeids atsamūda pi tuos pašas ustabiņas, kuŗā šiva.