9. A. 650 C. Nīcā, L. P, kr. LP, VI, 413 (112, 22 piez.).

Reiz vienam kungam iegrimuši rati braucot. Tur tuvumā bijis izdaudzināts vīrs. Iegājis pie tā, sacīdams: "Vecais tēv, vai nelīgsi pie manis par puisi?"

"Kālab ne? Bet algu citādu negribu: dod tik daudz, cik varu apēst."

Labi. Un tā nu vecais tēvs izcēlis ratus un aizgājis līdz. Bet viņš kungam ik uz ēdiena apēdis cepli maizes, pusmuci siļķu un toveri putras. Pirmā dienā kungs viņu raidījis art. Šis sajūdzis visus kunga zirgus arklā un aparis visus kunga laukus vienā dienā. Tad raidījis akmeņu lauzt. Salauzis ar rokām vien tūkstošiem asu vienā dienā. Tad raidījis mežā priežu lauzt un dāvājis cirvi. Vecais tēvs atbildējis: "Kur es tādu cirvi likšu, vai es iešu mežā dunduru sist," - lai nokaļot trīs birkavu cirvi, tad jā.

Nu aizgājis ar lielo cirvi un izlauzis visas priedes, cik tai mežā bijušas. Bet vakarā vēl noķēris mežā lauvu, iejūdzis ratos un lepni pārbraucis. Nu kungs sabijies un gudrojis veco tēvu nogalināt: saaicinājis medībās un tad mežā medīdams domājis veco tēvu nošaut. Bet vecais tēvs mežā saķēris visus putnus pie astēm un sanesis kungam medījumu bez gala. Palicis žēl kungam tik labu cilvēku šaut, gudrojis citādi to nogalināt. Sūtījis savā dārzā pa nakti negantu putnu ganīt. Bet vecais tēvs pārmetis putnu pār žogu un iegājis kungam sacīt, ka izganījis. Nu kungs sūtījis veco tēvu baznīcā izdzīt velnus. Šis paņēmis lielo cirvi, izšķaidījis velnus pa malu malām un pats arī aizgājis.

P i e z ī m e. Pēc cita esot aris ar baltu ķēvi un bērzu birzē gulējusi brūna kuņa. Kad kuņa būtu nākusi mājā, tad arī šim būtu bijis jānāk. Bet viņš ar bozi nositis kuņu un nācis, kad pats iegribējies mājā. L. P.