13. A. 650 C. Latgales pasaka, Latvju kultūras kr.

Reiz vīnam popam beja taids kolps, kas tam ļūti napatyka, un jis gribēja jū izgubēt. Kolpam tyka uzdūti dažaidi gryuti dorbi, bet jis vysus jūs veicja.

Vīnu dīnu pops lyka kolpam aizjyugt divus zyrgus, pīlikt rotus ar rudzu nu mīžu maisim un braukt uz valna patmolom. Kolps, braukdams uz patmolom, pi upes pīgyustīja ļūti daudz vēžu un dabuoja tik pat daudz svečju. Pībraucis pi patmolom, jis salīmēja aizdadzynuotuos sveces vēžim uz mugoras un palaida jūs pagolmā, bet pats īguoja īškā pi valna. Valns jam tyulīt prosa: "Kas tu esi par cylvāku?"

Kolps atbildēja: "Es asu Dīva dāls."

"Kur tovi eņgeļi?" vaicuoja valns.

"Pa pagolmu staigoj," atbildēja kolps.

Valns izguoja pagolmā un radz, ka visapkuort gun’s kustuos. Jis pa tymsu vēžus naredzēja un dūmuoja, ka tuos ir eņģeļu gunis. Jis nūsabijīs īskrīn īškā un soka: "Tagad radzu, ka tu esi Dīva dāls!"

Valns dreiži vīn samola kolpam myltus un jis nūbrauca pi popa. Pops vaicoj: "Kur tu samali itūs myltus?"

Kolps atbild: "Valna patmoluos."

Popam tys napatyka, ka valni kolpu nav saplūsījuši. Pēc kaida laika pops soka: "Es tev uzdūšu pēdējū dorbu. Jo veiksi, tad dzeivuosi laimīgi. Tev juopajem moza laiva, juopuorbrauc desmit verstu plots azars, tad tamā pusē satyksi myužīgu laimi, kuru vāļuok man puorvessi."

Kolps sāduos laiviņā īškā un laidjuos braukt par azaru. Ilgu laiku viļņi jū šyupuoja pa azaru, leidz galīgi izsvīdja uz vīnas solas. Tur jis sastopa zalta zyrgu. Zyrgs suoka ļūti smuki zvīgt. Kolps kērās jam krēpēs, bet zyrgs sabyra vīnā kaudzē un puorsavērtja par lelu, lelu naudas kuponu. Kalps, sagruobis zalta naudu, izbyuvēja laivu un braucja atpakaļ uz popu. Pops jū mīlīgi sajēmja un tagad nūžāluoja, ka agruok najēdzīgi mūcījis. Tai jī obēji laimīgi nūdzeivuoja leidz myuža golam.