14. A. 650 C. V. Zacharska no A. Žeigurova Ludzas apr. Viļakas Indričos.

Kaidu reizi senējūs laikūs dzeivuoja vīns bednys [nabags] zemnīks ar sovu sīvu. Vīnu reizi itys zemnīks, struoduodams griutu dorbu, cīši saslyma un dreiži nūmyra. Pec juo nuovis palyka juo sīva, kura beja griuta un staiguoja pādējūs laikūs,

Sīvītei pec veira tyka pavysam griuti dzeivuot, jei nūguoja uz mežu, tī jei sataisēja nu egles zoru sev ustobeņi, losēja kaidas ūgas un sēnes, ar tū dzeivuoja un baruojuos. Sovā laikā sīvīte radīja dālu, kurs nu pyrmuos dīnys suoka staiguot un runuot. Par kaidu nedēļi dāls runoj uz sovu muoti tai: "Es sadūmuoju, mameņa, nūpelnēt naudys. Pa itū ceļi, kur īt par mežu, cīši daudz brauc kupču ar precem, es jīm aizlikšu ceļi un jī man samoksuos."

Vīnu dīnu mozais dāls nūguoja uz mežu, pīgrīzja daudz lelu prīdju un pīlyka uz ceļa, taišņi tymā dīnā braucja daudz kupču ar precem un taipat braucja kēneņč tuos kēnestis. Kupči dabraucja pi tūs pīgriustūs prīdju, veras: navar nikai puorbraukt, un taipat nūteirēt ceļi jīm nabeja spāka. Puika stuov un smejas, kai runoj kupči. Jis soka uz kupču: "Cik jius man izmoksuosit, es tiuleņ nūteirēšu ceļi?"

Kupči un pats kēneņč veras uz mazū puiku un smejas. Kēneņč runoj uz puiku: "Kai tu vari taidus kūkus nu ceļa nūvilkt?"

Puika soka: "Aizmoksuojīt man, es tiuleņ nūteirēšu ceļi."

"Labi," pascēja kēneņč, "es tevi ar tovu muoti pajemšu da sevis dzeivuot, ka tu tiuleņ nūteirēsi ceļi."

"Labi!" pascēja puika un suoka struoduot. Jis tiuleņ ar vīnu rūku satvēŗa vīnu prīdi un atsvīdja molā, ar ūtru rūku ūtru prīdi, par minūtu desmit ceļš tyka teirs. Kupči un pats kēneņč breinuojuos, ka mozs mozs puika taids lels styprinīks. Kēneņč pajēmja itū puiku pi sevis, tai pat juo muoti un nūvedja jūs uz sovu pili. Tī kēneņč puikam atdevja pusi sovys kēnestis. Tai itys puika pi kēneņa izauga lels un palyka par lelu styprinīku, kaida nav un nabeja uz šuo pasauļa. Itū styprinīku vysas kēnestis beistas, par tū kēneņč nikaidu vaidu nataisa un dzeivuoja mīrīgi. Stiprinīks arī dzeivuoja un dzīsmes dzīduoja, nikam ceļa nadūdams.