1. A. 660. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no 72 gadi vecā Jēkaba Baltiņa Bilskas pag.

Reiz vienc kungs izskolāš trīs nabaga puikas par gudrim dakterim. Ka nu šie atnākuši pie kunga pateikties par izskolāšanu, ta kungs prasīš katram, ko šis varot. Nu pirmais sacīš tā: "Es varu cilvēkam ielikt cūkas sirdi."

Otrs akal sacīš tā: "Es varu cilvēkam kaķa acis ielikt." Bet trešais sacīš tā:, "Es varu otram zagļa roku pielikt."

Nu, labi!" sacīš kungs, "ka tā, lai ta rādot, ko šie katrs varot."

Nu kungs sarīkoš visu, kā vaiga, un sacīš, ka trīsu dienu laikā visam vajagot būt gatavam. Ka nu pagāšas trīs dienas ta kungs akal visus trīs saucis pie sevis un šie veduši otrus trīs līdza. Nu kungs nolicis vienā kaktā vecu sapelēšu maizi un tas, kam tā cūkas sirds bīsi ielikta, tūlī sācis ostīties un sacīš: "Kā vie es vecu maizi redzu, tā man tūlī gribis ēst."

Ta nu kungs aiztaisīš visus logus, lei istabā paliek tumsa, un palaidis žurku vaļā. Tūlī tas, kam kaķa acis bīšas, sacīš: "Es tumsā labāki redzu!" un vienā rāvienā noķēris žurku.

Nu kungs nolīcis naudas maku un tas trešais, kam ta zagļa roka bīsi dalikta, tūlī grasījies tulāku un sacīš: "Es visu no otra gribu ņemt."

Nu kungs redzēš gan, ka šie var, ko solīši, visus bagātīgi apdāvināš un atlaidis ar godu.