6. A. 670. A. Vaskis Tukumā.

Viens kungs arī zinājis dzīvnieku valodu. Vakarā pēc aršanas ievests kūtī vērsis, kuŗš bijis noguris un nosvīdis. Pie vērša piegājis auns un sacījis: "Kāds tu muļķis, kāpēc tu strāda? Izliecies klibs, tad nevajadzēs strādāt."

Kungs sarunu noklausīties. Rītā kalps ziņojis kungam, ka vienu vērsi nevarot jūgt, jo tas esot klibs. Kungs tad pavēlējis jūgt blakus otram vēršam aunu un stipri pērt. Kalps gan teicis, ka auns neko nevarēšot pavilkt, bet kungs neatlaidies un tik teicis, lai aunu peŗ. Vakarā pēc darba auns teicis vērsim: "Tu vairs klibs neesi, - es dzirdēju ka saimnieks teicās rītā tevi kaut, ja tu vēl klibošot."

Vērsis noticējis aunam un bijis atkal vese1s.