8. A. 670. No A I ū k s n e s Z i n. K o m. k r. LP, VI, 970 (142, 1).

Saimnieks dedzinājis līdumu. Zarus ugunī mezdams, ieraudzījis čūsku un gribējis to arī iesviest ugunī, bet čūska lūgusies: "Atstāj mani dzīvu, es ar labu atmaksāšu. Pieliec savu mēli manai galvai, tad sapratīsi zvēru un putnu valodu."

Saimnieks tā darījis. Un tik ko mēle piedūrusies čūskas galvai, tūliņ sapratis visu, ko zvēri runā, visu, ko putni runā.

Vakarā gājis mājā saticis uz robežas savu suni ar kaimiņa suni. Kaimiņa suns sacījis: "Mana saimniece ļoti laba: viņa man dod baltu putru, skaidru maizi."

Bet šā suns gaudojies: "Mana saimniece nekam neder. Pelavas, ūdenī iejauktas, vien dod lakt. Un šonakt, es zinu, manu saimnieku pieguļā vilks ēdīs, bet ko es, izsalcis, neēdis, tur varu līdzēt?"

Nu, nu!"kaimiņa suns ieteicies, "vai tad saimnieks nevarētu " ?" citā kādā ziņā no vilka izglābties ?"

"Varētu gan, ja viņš savas drēbes uzmauktu salmu kūlam un noliktu savā guļamā vietā pie uguns, tad vilks pārskatīdamies aiznestu pārģērbto kūlu."

Saimnieks, to visu noklausīdamies, pārģērbis kūlu, nolicis pieguļā savā guļamā vietā un piekrāpis vilku.

Rītā sveiks pārgājis mājā un tūliņ vaicājis sievai, kapēc sunim pelavas ar ūdeni vien dodot.

Saimniece atplētusi acis un brīnījusies: "Kā tu to zini, kā tu to zini?"

"Kā es to zinu, tas man nav brīvu teikt, bet kad tikai zinu -diezgan."

"Ne, ne, ne! Saki, kā tu to zini, kā tu to zini!"

Nu tikai saimnieks bijis sprukās, nekur un nekur no sievas vairs glābties. Bet saimniekam nebijis brīvu teikt, ka putnu un zvēru valodu māk, jo čūska todien noteikusi, lai nesaka nevienam, ko esot iemācījies, citādi miršot.

Ko nu darīs nabaga saimnieks? No sievas nevar glābties, licis pirti izkurināt, lai pēdīgo reizi nopērtos, un tad stāstīšot arī sievai un miršot.

Bet no pirts nākdams. saimnieks pagalmā ieraudzījis divi vistas plūcamies. Gribējis jau šķirt. Te gailis - kur gadījies, kur ne - mudīgi, mudīgi klāt, ieknābj vienai vistai, otrai un uzsauc: "Ko jūs te plēšaties? Kas jums par tēvu zemi jādala? Tā jau tikai ir, ja sievām nolaižas! Būtu saimnieks gudrs, tas izpērtu savu sievu, un redzētu gan, vai trakā saimniece neliktu saimnieku mierā."

Saimnieks gaiļa padomam klausījis un palicis dzīvs.