11. A. 670. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no 73. gadi vecās Marijas Āboliņas Aumeisteŗos.

Vienc vīrs sakēris balto čūsku, izvārīš podā, kā neviena sūkaliņa ārā netiek, un pats visu apēdis. No tās reizes vīrs sapratis putnu valodu.

Vīram bīsi sieva un šī bīsi tīri vai dzīva vella pilla un vīrs no šās vairs nevarēš nekur dēties. Vīrs errojies un spļaudījies un ka nemaz vairs nevarēš izturēt, ta paņēmis valgu, gāš uz mežu un gribēš kārties.

Tīruma malā stāvēš gailis ar vistu pūli, un ka vīrs gāš garēm, tā gailis sācis pillā kaklā smieties un stāstīš vistām:

"Šim, luk, ir viena pati sieva un ar to viņč netiek galā un tagadīnās iet uz mežu kārties. Bet man ir desmit sievas vienam pašam, es ar visām tieku galā un man ne prātā nenāk iet uz mežu kārties."

Tā gailis stāstīš vistām. Vīrs visu dzirdēš un sapratis, ko gailis stāsta. Viņam palicis kaunc un tūlī aizgāš uz māju apakaļis. Nu vīrs saņēmis sievai grožus kā pienākās, un sieva palikusi dau lēnāka un abi nodzīvāši vē ilgi laimīgi kopā.