Viens jājējs uzjājis čūsku kaudzi un pašā galā čūsku ķēniņu. Kroni noņēmis un sācis bēgt, bet čūskas dzinušās pakaļ. Papriekšu viņš nometis svārkus, tos čūskas sakapājušas un atkal dzinušās pakaļ. Kad vairs nav varējis izbēgt, tad atdevis zirgu, līdz sasniedzis māju. Čūskas arī tūliņ bijušas klāt. Nevarēdams nekur tik ātri paslēpties, iemetis kroni vārošā ūdens podā un pats iebēdzis istabā. Čūskas lēkušas podā un visas noplukušas, bet kronis palicis viņam.

Tāda kroņa noņemšana arvienu bijusi savienota ar lielām briesmām. Tāpat čūskas, pakaļ dzīdamās, neskrējušas vis pa vienai, pa zemes virsū, bet pa 3-4 kopā un tad rata vīzē vēlušās uz priekšu. Pēc citu nostāstiem pat pa gaisu.