Viens ķēniņš izsolījis lielu maksu tam, kas čūsku ķēniņa kroni dabūs. Čūskas mitušas mežā. Tad viens zaldāts ik pa versti nolicis baltu zirgu, rindā vien, norāvis čūsku ķēniņam dimanta kroni no galvas, kamēr nedabūjis aizpīkstēties, un nu lēcis pirmajam zirgam mugurā un jājis uz māju, ka kūp vien. Kā tas pa to versti nokusis, lēcis otram zirgam mugurā un tā visiem zirgiem, kamēr mājā. Čūskas gan skrējušas pakaļ, bet nepanākušas. Zaldāts atdevis ķēniņam kroni, dabūjis labu maksu. Ķēniņš licis kroni pavāram apsegtu vārīt, ka garaiņi nedabū uz augšu kūpēt, un neteicis, lai vārīdams nesmeķējot. Bet pavārs taču smeķējis un nu zinājis visas lietas. Ķēniņš arī gan virumu ēdis, bet nezinājis nekā.