Ceļa vīrs, uz Rīgu braukdams, ceļa malā nogriezis kūjiņu un nobraucis Rīgā. Gadījies viens kungs, kas pazinis, kur tā kūja griezta, un lūdzis, lai viņam to vietu parādot. Ceļa vīrs arī to darījis; bet nu atraduši tai vietā lielu čūsku kaudzi um pašā galā ķēniņu ar zelta kroni. Papriekšu kungs apjājis trīsreiz riņķī un tad ar pīķa galu noņēmis kroni, jo viņam bijuši čūsku vārdi. Apdāvinājis zemnieku bagāti un teicis, lai par kādu nedēļu atnākot čūskas aprakt, jo viņas visas nobeigšoties un sākšot smirdēt.

Citi vēl stāsta, ka katrai čūskai esot savs vārds un ja to vārdu zinot un izsaucot, tad čūska pienākot klāt un tai varat darīt ko grib, jo kost tādam cilvēkam viņa nevarot. Tikai vajagot sieviešu vārdā saukt : "Ilziņa, Līzīte, Grietiņa u. t. t."