Vienai dikti skaistai ķēniņa meitai jājuši precinieki no malu malām. Ķēniņa meita apsolījusies tik tam būt par sievu, kas atnesīs viņai čūsku ķēniņa kroni. Radies ar viena tāds drošinieks princis, kas to apņēmies izdarīt. Princis uzmeklējis čūsku ķēniņa pili, uz ātra zirga iedrāzies pilī, norāvis čūsku ķēniņam no galvas kroni un tik pat ātri atkal aizjājis, ka čūsku ķēniņa sargi, čūskas, nemaz nedabūjušas atjēgties.

Princis aizjājis atpakaļ pie ķēniņa metas un nolicis tai čūsku ķēniņa kroni pie kājām. Ķēniņa meita princi uzslavējusi un pats ķēniņš licis taisīt kāzas.

Bet tavas briesmas! pilsētā nu no visām pusēm, kā melna debess, gāzušās šņākdamas iekšā čūskas. Ķēniņa meita nu redzējusi, kādu nelaimi viņa izdarījusi, un lūgusi atkal princi, lai viņš atdodot čūsku ķēniņam kroni, viņa iešot tāpat pie tā par sievu. Princis nu arī atdevis čūsku ķēniņam kroni, Tad čūskas aizgājušas prom no pilsētas, un ķēniņa meita ar princi nodzēruši priecīgas kāzas.