Viens kungs reiz pusnaktī purā noķēris balto čūsku, ko aiznesis mājā un licis sulaiņam vārīt, piekodinādams, lai podam neceļ vāku augšā un ēdienu nemaz nepasmeķē. Sulainis tomēr to drusku pasmeķējis. Reiz pēc tam sulainis braucis kopā ar kungu pa ceļu. Ceļmalā čirkstinājusi žagata.

"Ko žagata saka?" kungs prasījis.

"Zirgs uz nākošā tilta pārlauzīs kāju," atbildējis sulainis.

Nu kungs sapratis. Viņš licis sulaini nokaut, un lai viņš vienīgais saprastu putnu valodu dzēris sulaiņa asinis, bet viss bijis par velti.