Muns tāva tāvs rudin Jumprovas Marijas dīnā, kurā nav breivi pat ūdziņas mūraut, sadūmuoja kurinuot reju. Jis beja gon dzierdējis, ka itamā dīnā nadreikst nikuo struoduot. Sajem lelu golvu un īt kurinuot reju, lai ūtrā dīnā nūkuļt. Aizguojis uz reju, jis naatroda tik daudzi molkas, cik vajadzīgs sara nūkaļtīšonai, a tī pat, natuoli nu rejas, beja mežs, nu jis laidjās uz mežu palasīt kaidus bynguļus. Īt jis pa kryumim, redz pa kryutim daudzi ūgu. Jis pīsalīc, losa ūgas un mat mutē, kū tuoļuok īt, tū vairuok ūgu jis atrūn. Te, pēški, muns tāva tāvs īsaveļ dziļā dūbē, dūbe aizataisa un īškā pylns čyusku. Kad jis atsajēdzja un apsavēŗa dūbī, tod redzēja, ka storp mozuokom čyuskom ir vīna lela ar speidīgu krūni golvā; tai lelajai taids speidīgs krūns, ka vysu olu apgaismoj. Kad jis tikai īkrita dūbē, tod vysas mozuokuoa čyuskas šņuokdamas skrēja jam viersā, bet leluo pagrīzja golvu pakustynuoja ar asti un tyuliņ čyuskas nūsamīrēja. Muns vactāvs stuovēja, pīsamīdzīs pi dūbes sīnas, un nadreikstēja ni peikstēt. Pašā dūbes vydā stuovēja lels palāks akmens, uz kura gulēja leluo čyuska speidīgā krūnī.
Paguoja pusdīnas un vecīšami suoka stypri gribētīs ēst. Čyuskas vīna pēc ūtras suoka īt pi vīna akmiņa, palaiza, palaiza akmini un īt molā - tai vysas pēc kuortas pīlaizēja akmiņa. Leluo čyuska davylka i munu vactāvu pi akmiņa un ar asti pamuoja, lai laiza. Jam nikuo nabeja darēt un jis arī palaizīja akmeni un beja seits. Kotru dīnu treis reizes čyuskas laizīja akmini un arī muns tāva tāvs.
Paguoja pusgoda, ūtrā jumprovas Marijas dīnā dūbe atsataisīja, leluo čyuska pajēmja jū un ar asti izsvīdja nu dūbes uorā. Arī cvtas čyuskas vīna pēc ūtras ruopuoja nu dūbes uorā. Vysu laiku vactāva meklēja un pēc ilguokas meklēšonas nūturēja bēres un tikai lyudzjās par pagaisušū vactāvu. Te ūtrā Jumprovas Marijas dīnā - ni dūmuots, ni guoduots - atīt uz sātu skrondains vecīts, kažūciņš vyss vīnuos skrornduos, nūmeļnējs, nusazīdis, apaudzs ar buordu, taišņi pazeit navar. Īguojis ustobā jis sazavasaluoja ar vysim, suoka runuot un stuostīt, kai jam beja dzeivuot vysu laiku. Mes vysi prīcuojāmēs nu atsagrīzušuo vecīša, jis pēc tuo vēļ nūdzeivuoja labi ilgi.