"Kad atnāks Miķeļa vakars, tad es jums ko pastāstīšu," tā sacīja vecmāte saviem bērnu bērniem, kas tai plijās virsū, lai stāstot pasakas Kad sengaidītais laiks bija pienācis, bērni sastājās vecai mātei apkārt un nu sākās stāstīšana.

Vēl priekš nedaudz gadiem mūsu purvos auga kāds augs, kuru sauc par odzes ogu. Priekš daudz, daudz gadiem Lejnieku gana zēns atnesis šo ogu ļoti daudz un nolicis uz galda. Puisis ogas apēdis un gājis gulēt. Kad to rītā saimnieks gribējis uzmodināt, tad tam kāda balss saukusi: "Lai viņš guļ!" Saimnieks nav klausījis un gājis puisi modināt, bet viss bijis velti, tas nav varējis to uzmodināt. Tā tas gulējis līdz 24. februārim. Tad uzcēlies un prasījis: "Vai tā gardā biezputra vēl ir, ko es vakar ēdu ?"