Pie viena saimnieka dzīvos viens puika. Saimniekam būs trīs meitas, kas nekā nedarīsies, tik gulēsies, bet puikam būs jāpadara visi darbi.

Reiz puikam būs jāgana cūkas un tanī pašā reizē jākurina pirts. Puika ganīs cūkas un nesis pirtij ūdeni. Viņš no akas izsmēlis vienu zelta zivtiņu. Puikam gribēs ēst, jo saimnieks viņam samazgas vis devis ēst. Viņš zivtiņu gribēs izcept un apēst, bet zivtiņa lūgusies, lai laižot viņu atpakaļ akā. Viņa tam izdarīšot visu, ko tik tas gribēšot, lai tik nosakot: "Zivs spēks, Dieva palīgs!" Puika ielaidis zivtiņu akā un sacīs: "Zivs spēks, Dieva palīgs! Lai tā vecā pirts nodeg!"

Pirts uzreiz aizdegusies un nodegusi līdz pamatam. Tad puika sacīs: "Zivs spēks, Dieva palīgs! Lai atkal top jauna pirts!" Uzreiz uzbūvēsies jauna pirts. Pirts būs izkurināta, ūdens sasildīts un vaidzēs tik iet un pērties.

Saimnieks puikam licis, lai svētdienas rītā izvāra putru, kamēr visas trīs meitas guļ. Puika izvārīs putru, ielicis putras podā kausu un sacīs: "Zivs spēks, Dieva palīgs! Kas to putru grib strēbt, tam lai tas 'kauss par galvu sit!"

Uzcēlušās augšā visas trīs slinkās saimnieka meitas, un gāšas pie putras poda ēst. Kura nu likusi roku pie kausa, tai kausa kāts sitis par galvu, tā meitām būs jāpaliek neēdušām. Puikam saimnieks malku nedevis kurināšanai, bet tik tādus gramšļus, ar kuram puikam būs jāvāra ēdiens.

Reiz puika paņēmis mazu zirdziņu, iejūdzis to vasaras laikā ragavās un aizbraucis uz mežu. Mežā viņš sacīs: "Zivs spēks, Dieva palīgs!" Lai malka sacērtas asu asīm."

Uzreiz malka sacirtusies lielā daudzumā. Tad puika sacīs: "Zivs spēks, Dieva palīgs! Lai tā malka sakraunas uz ragavām!"

Uzreiz visa malka sakrāvusies uz ragavām, Tad atkal puika sacīs: "Zivs spēks, Dieva palīgs! Lai tas mazais zirdziņš ved to malku uz māju!"

Zirdziņš nu arī sācis vilkt un vilcis visu to milzīgo malkas vezumu uz māju.

Puikam iznācis ar malkas vezumu braukt gar paša ķēniņa pili. Ķēniņš visus tos brīnumus redzēs, kā puika ar mazu, mazu zirdziņu ved tādu vezumu, kā kalnu, un vēl vasaras laikā ar ragavām. Ķēniņš prasīs puikam, kā viņš to varot. Puika lepni atbildēs, ka viņam nekas neesot neiespējams. Ķēniņam puika iepaticies, viņš to pieņēmis pie sevis un atdevis tam savu meitu par sievu.

Pēc ķēniņa nāves, puika palicis par ķēniņu un dzīvos laimīgi.