Viens ķēniņš mirstot atstāja dēlu un meitu un licis viņiem visu mantu dalīt divas daļas. Dēls gribējis no masas atsvabināties, licis uztaisīt lielu mucu ar logu, ielicis tur masu iekša un iemetis mucu jūra.

Muca tikmēr peldējusi pa jūru, kamēr viņpus jūras viļņi viņu izskalojuši mala netālu no kāda ķēniņa pils. Ķēniņš gājis no rīta gar jūrmalu pastaigāties un ieraudzījis tur mantu. Piegājis pie mucas, viņš redzējis, ka tur atrodas viena skaista jaunava. Nu viņš licis to izņemt no mucas ara un aizvedis to sev līdz uz pili. Tur nu viņš jaunavai prasījis, kas viņa esot un kādēļ viņa ielikta muca, bet viņa negribējusi neka par sevi stāstīt.

Ķēniņam viņa ļoti iepatikusies un pēc kāda laika viņš to apprecējis un nu abi dzīvojuši laimīgi. Pēc kādiem gadiem jaunai ķēniņienei piedzimuši divi dēli. Ķēniņiene tomēr bijusi ļoti bēdīga un kādu dienu viņa lūgusi ķēniņu, lai laizot viņu pāri par jūru. Ķēniņš prasījis, kur viņa braukšot. Ķēniņiene atbildējusi, kad viņa nobraukšot, tad viņa par to paziņošot.

Tā nu ķēniņiene aizbraukusi un nonākusi sava brāļa pili. Pie pils viņa pārģērbusies par vienkāršu strādnieci un prasījusi ķēniņa pavāram, vai viņa nevarētu pie viņa darbu dabūt. Pavārs viņu pieņēmis par trauku mazgātāju. Tā nu viņa nodzīvojusi labu laiku.

Kādu rītu, kad citas meitas jau bijušas darba, pavārs nevarējis sagaidīt, kad jauna meita nāks strādāt, un sācis dauzīties pie durvīm. Meita tomēr nav nākusi ārā. Pēc kāda brīža durvis atvērušas un pa tam iznākusi grezni ģērbusies dāma ar kādu kungu pie rokas. Viņa nu likusi palūgt jauno ķēniņu pie sevis, Kad ķēniņš atnācis un ieraudzījis to dāmu, tad viņš no bailēm nobalējis, jo viņš tūliņ pazinis, ka tā ir viņa māsa, ko viņš bija iemetis jūra.

Jauna ķēniņiene uzaicinājusi savu brāli uz tiesu. Tiesa dabūjusi noziegumu zināt, nolēmusi jauno ķēniņu ierakt dzīvu zemē un ar arklu arot noraut viņam galvu. Spriedums arī ticis izpildīts.

Tas kungs, kas kopā ar ķēniņieni iznācis no viņas istabas; bijis aizjūras ķēniņš, kas uzmeklējis aizbraukušo ķēniņieni un gādājis arī par nežēlīga brāļa nosodīšanu. Nu jaunajam ķēniņam bija divas valstis, kuras viņš vēlāk izdalījis saviem dēliem.