Vienai mātei bija slinks un muļķis dēls. Māte viņu lūdza ar lūgšanu, lai iet ienest ūdeni. Muļķis saka: "Ar ko tad es ienesīšu? "

"Še paņem to pašu sietiņu."

Viņš paņēma sietiņu un iet pie akas pēc ūdens. Smeldams ar sietiņu, iesmeļ tur lielu līdaku. Līdaka lūdzas, lai palaižot viņu akā atpakaļ, tad viņa visās vietās tam palīdzēšot. "Ja tev kas vajadzīgs, tad tik uzsauci: Dieva prāts, līdakas padoms!"

Dēls līdaku ielaida atpakaļ akā. Otrā dienā tēvs muļķi izraida art dārzu ar balto ķēvi. Muļķim būtu jāar veselu nedēļu, ja viņš artu ar savu ķēvi. Šis tikai uzsauca: "Dieva prāts, līdakas padoms, ka es varētu šodien visu apart."

Tai brīdī pienāca pulku līdzētāju un visus gabalus apara vienā dienā. No rīta tēvs ir nopircis meža baļķus un raida savu dēlu, lai tos pārved. Muļķītis aizbrauca meža ar savu balto ķēvi viens pats. Nobraucis meža, muļķītis savāc visus baļķus, cik tik ir nopirkti, sakabina tos baļķus ar visiem celmiem citu pie cita un uzsauc: "Dieva prāts un līdakas padoms, ka es varētu visus baļķus pārvest."

Nu visi cilvēki kāpj uz žogiem un skatās, ko slinkais dēls dara. Savedis baļķus, viņš gribējis taisīt jaunu istabu, un teicis: "Dieva prāts, līdakas padoms, ka es varētu tos baļķus notaisīt."

Tā nu muļķītis notaisīja visus baļķus vienā vakarā. No rīta slinkais dēls piegāja pie baļķiem un uzsauca: "Dieva prāts un līdakas padoms, ka istaba būtu uztaisīta."

Kad ēka bija uzcelta, tad muļķītis vēl gribēja, lai tā būtu apjumta un ka tur varētu iekšā dzīvot. Arī tas viņam viss izdevās, Kad šie darbi bija padarīti, tad viņš atkal iesaucās : ,;Dieva prāts, līdakas padoms, ka es varētu to zivi izzvejot."

Bet līdaka atteica: "Ātrāki es no akas laukā neiešu, kamēr tev nebūs divi melli zirgi un glāžu rati."

Kad nu muļķītis bija dabūjis glāžu ratus un zirgus, viņš piegāja pie akas un sauca: "Dieva prāts un līdakas padoms, ka es varētu līdaku izzvejot."

Tad slinkais dēls paņēmis sietiņu un smēlis, un tiešam iesmēlis līdaku tai sietiņā. Bet līdaka teica: «Neliec mani spainī. bet ieliec ar visu sietiņu skapī.»

Muļķītis tā arī darīja un atstāja līdaku kādu brīdi skapī. Pēc brītiņa muļķītis gāja skatīt, ko līdaka dara. Viņš atdara skapja durvis un redz tur smuku princesi. Princese sacīja: "Paldies Dievam, ka tu esi mani izglābis no bēdām "

Tā nu viņi apprecējās un dzīvoja laimīgi.