Daudz symtu godu atpakaļ dzeivuoja uz ituo pasauļa divi bruoļi. Vacuokū bruoli saucja par Ontonu, jaunuokū par Pīteri. Ontons dzeivuoja boguoti, bet Pīters beja nabogs.

Vīnu reizi Pīters Juoņa dīnas naktī guoja meklēt naudas. Īguoja jis mežā, sāduos zam eglītes un sorgoj. Natuoļi nu tuos eglītes beja lels akmeņs. Te jis dzierd, ka nazkas īt. Jis paklusiņam sēd un klausuos, kas byus tuoļuok. Pi ituo akmeņa pīguoja divpadsmit napazeistamu puišu. Vīns nu jim suoka runuot uz akmeni: "Durovas, atsataisīt!" Durovas ari tyuleņ atsataisas. Jī vysi divpadsmit īguoja tī zam akmeņa, bet ilgi tī nabeja, dreiži izguoja uorā un aizguoja sovu ceļu, bet durovas pēc jūs otkon aizataisīja. Kad jī vysi aizguoja, Pīters izleida nu egles zamaškas, pīguoja pi tuo paša akmeņa un runoj: "Durovas, atsataisīt!"

Durovys atsataisīja, Pīters īguoja īškā. Tī beja vīns pylns kambars ar papeira naudu. Sīnā beja vēl durovas, Pīters gribēja juos attaisīt, bet nikai navarēja. Tūlaik jis otkon pasacīja: "Durovas, atsataisīt!"

Durovas atsataisīja. Tī beja kambars pylns zalta un sudobra. Te Pīters, kaut beidamīs, kab juo nasagyutu, pībēra pylnu maisu zalta un suoka dreižuok nu šenis skrīt prūjom. Kad jis guoja uorā, kotrom durovom jis runuoja: "Durovas, aizzadorīt!"

Tai Pīters atguoja uz sātu un syuta sovu dālu pi sova bruoļa Ontona, ka atnastu sītu. Dāls aizskrēja pi bruoļa un prosa sītu, ka varātu izsejuot zaltu nu smiltim. Ontons breinuojas, kur juo bruoļs Pīters jēmja zaltu. Ontons īdevja sītu. Pīters izsejuoja zaltu un pats naredzēja, kai pi sīta pīlypa daudz zalta. Taido sītu jis atdevja bruoļam. Tūlaik Ontons izzynuoja, ka Pīters, sejuoja zaltu. Jis tyuleņ guoja pi Pītera un vaicoj, kur jis jēmja tū zaltu. Pīters izstuostīja sovam bruoļam. kai tas nūtika, un pasacija, kur ir tys akmens.

Ontons aizguoja uz tū vītu un taipat dabuoja naudas un laimīgi atguoja uz sovu sātu, bet ituos naudas jam beja moz. Jis it vēl reizi. Kad jau Ontons īguoja otkon tymā kambarī un suoka jemt naudu, te jū sagyva divpadsmit puiši, kuri beja leli laupītuoji. Laupītuoji pajēmja un nūcierta Ontonam golvu un izsvīdja uorā pi ituo paša akmeņa. Pīters gaidīja, gaidīja bruoļa, bet nasagaidīja un aizbraucja juo meklēt. Pībrauc Pīters pi akmeņa un veras: Ontons guļ bez golvas. Pīters, ilgi nadūmuodams, īlyka sovu bruoli ar nūcierstū golvu rotūs un aizvedja jū pi kurpnīka, kab jis pīšyutu bruoļam golvu. Kurpnīks ari pīšiva un Ontons uz reizes palyka dzeivs. Īraudzēja reita laupīāji, ka cylvāka bez golvas nav. Jī tyuleņ padūmuoja, ka kaut kas jū aizvedja pi kurpnīka, un kurpnīks pīšiva jam golvu, tai ka jis palyka dzeivs Aizīt laupītuoji pi kurpnīka un vaicoj: "Tu pīšivi kaut kam golvu?"

"Jā, pīšivu," atbildēja kurpnīks.

Kam tu pīšivi?" vaicoj laupītuoji. "

Kurpnīks jīm izstuostīja. Vacuokais laupītuojs syuta vīnu sovu draugu izzynuot, kur dzeivoj tys veirs, kurs zoga naudu, kab jam otkon nūcierst golvu. Laupītuojs aizguoja uz tū cīmu, izzynuoja, kur dzeivoj Ontons, un kad guoja atpakaļ, pajēmja ar kruosu aptraipēja durovas, lai zynuotu, kur nakti atīt. Kod laupītuoji aizguoja, Ontons tyuleņ aptraipēja ar taidu pošu kruosu vysas cīma ustobu durovas. Naktī atīt tys pats laupītuojs uz itū cīmu, kab nūcierst Ontonam golvu, un veras, ka cīmā vysas durovas aptraipētas ar kruosu. Jis nazyna, kur dzeivoj Ontons. Tai itys laupītuojs guoja pi sovim draugim un izstuoistīja, ka tai un tai.

Ūtra naktī vysi divpadsmit laupītuoji sasalasīja un guoja uz tū cīmu, kurā dzeivuoja Ontons. Laupītuoji īguoja pi Ontona un vaicoj nakts muoju. Ontons jīm atbildēja: "Munā ustobā nav vītas, lela saime, bet jo gribit, uorā man ir lela buca un tymā bucā var kaut divdesmit cylvāku gulēt!"

"Labi!" pasacīja laupītuoji, izguoja uorā, salaida bucā un tai labi aizmyga un gul. Ontons pa tū laiku nagulēja, pīsildēja korsta yudeņa pylnu kotlu, iznesja uorā un lēja uz aizmygušim laupītuojim bucā. Tai jis uz reizes savuorēja vysus laupītuojus, kuri navarēja izturēt un tī pat bucā nūmyra. Ontons ar sovu bruoli Pīteri aizguoja vēl uz tū vītu un pajēmja vysu tū naudu un suoka dzeivuot cīši boguoti un laimīgi.

P i e z ī m e. Sal. piezīmes pie iepriekšējiem rakstiem. P. Š.