9. A. 676. A. Miķelsone no savas vecmāmuļas Rencēnos

Reiz dzīvojuši divi brāļi: viens gudrs un bagāts, otrs nabags. Bagātais bijis ļoti skops, bet tomēr vajadzības brīžos viņš palīdzējis nabagam. Vienu dienu nabaga brālis gājis uz tiesu. Ceļā uznācis vakars. Te par laimi viņš ieraudzījis vienu kuplu liepu. Nabags steigšus devies turp, uzkāpis liepā un iemidzis. Te piepeši no miega viņu iztraucējis liels troksnis. Viņš pamodies un ieraudzījis veselu pulku laupītāju. Viens laupītājs nolecis no zirga, piegājis pie alas, kas netālu no liepas atradusies, un saucis: "Sēžam, atveries!"

Ar lielu troksni ala atvērusies un visi laupītāji sagājuši iekšā. Pēc neilga laika laupītāji iznākuši ar zelta matiem, uzkrāvuši tos zirgiem mugurā un aizjājuši, teikdami: "Sēžam, aizveries!" Ala ar tādu pašu troksni aizvērusies. To visu labi noklausījies nabaga brālis. Kad neviens laupītājs tur vairs nav atradies, tas nokāpis no liepas un saucis: "Sēžam, atveries!"

Patiešām ala atkal atvērusies ar lielu troksni un nabaga brālis iegājis tajā. Tur bijuši gan zelta maisi, gan dažādi dārgakmeņi. Viņš priecīgs paņēmis divus zelta maisus un devies mājup. Ārā iedams, viņš uzsaucis: "Sēžam, aizveries!"

Ala aizvērusies. Nabaga brālis, mājā pārgājis, bijis ļoti priecīgs un tūliņ aizsūtījis sievu pie bagāta brāļa pēc sieka. Sievai izejot, tas pieteicis, lai tā brālim neko nesakot. Sieva aizgājusi un bagātais iedevis tai sieku. Mājā pārgājusi, viņa nodeva sieku vīram un nu saka zeltu mērīt. Iznāca seši sieki zelta. Nabaga brālis iedevis atkal sieku, lai sieva aiznesot atpakaļ, un tā arī aizgājusi un aiznesusi. Tikko viņš paņēmis sieku rokā, viņš ieraudzījis tajā zelta gabalu. Tūliņ sācis sievai prasīt, kur šie zeltu ņēmuši. No sākuma sieva neteikusi, bet bagātais iedraudējis viņu nosist. Tad sieva visu izstāstījusi un izskaidrojusi, kas jāsaka, lai ala iekšā tiktu. Bagātais atlaidis sievu un pats tūliņ skrējis uz alu. Piegājis pie alas, viņš uzkliedzis: "Sēžam, atveries."

Ala arī atvērusies un iekšā :iedams viņš ieraudzījis ļoti daudz zelta maisus un dārgakmeņus. Viņš sācis visu nest no alas ārā, lai vēlāk ar zirgu visu varētu aizvest mājā.

Te pēkšņi radies negaidīts troksnis un viņš ierauga savā priekšā veselu pulku laupītāju. Tie bagāto brāli sagūsta un nonāvē. Bet nabaga brālis uzceļ sev skaistu māju un dzīvo vēl šodien, ja nav miris.