Tēvam būs viens vienīgs dēls un tas būs tik liels ka īkstis un tāpēc ar šo iesaukuši par Īķšķīti. Īķšķītis visādi: būs gudrs, bet tik augumā vien nebūs lāga izdevies. Reiz Īķšķītis ganīs tēva aitas. Garām braucis pats ķēniņš un brīnējies: tik mazs ganīs un nogana tik lielu aitu pulku! Ķēniņš vēlēs kučēram, lai pieturot zirgus, un prasīs Īķšķīšam, ka dēls šis esot. Īķšķītis izstāstīs. Nu ķēniņš vēlēs kučēram, lai braucot pie Īķšķīša tēva. Ķēniņš nodomās pats pie sevis, ka tas Īķšķītis šim jānopirk. Bet tēvs ne par ko ar negribēs Īķšķīša pārdot, un šie abi ilgi diņģēšies. Bet Īķšķītis pačukstēs tēvam klusinām: ,;Pārdod mani, gan es atbēgšu apakaļ, tik prasi labi nav naudas."

Nu tēvs ar pieļāvies un pārdevis Īķšķīti ķēniņam par trīs sieki naudas. Ķēniņš nu ņēmis Īķšķīti pie sevis un vedis uz pili. Bet tiklīdz Īķšķīti palaiduši ķēniņa pilī vaļā, tā šis tūlīt meklēs tik, kur dūris, un ka var tik atkal pie tēva tikt prom. Īķšķītis izlavījies ar no pils laukā un bēdzis uz māju. Šis bēdzis, bēdzis un gadījies taisni bēgt gar ķēniņa lopim. Ganam būs liec suns līdz, šis pamanīs Īķšķīti un drāzies virsū. Īķšķītis nu vairs nezinās, kur sprukt, un pabēdzis apuks vienas sēnes. Suns gan šim paskries garām, bet tūlīt nākusi viena govs un šī, ka ķērusi sēni, tā ar visu Īķšķīti šie un Īķšķītis tik atjēdzies, ka jau būs govs vēderā iekšā. Īķšķītis ilgi murījies, kamēr ticis no govs vēdera laukā, pieķēries pie astes un sācis svilpēt. Govs satrūkusies un sākusi bizot. Drīz vis nākuši ķēniņa sulaini un meklējuši: Īķšķīti. Bet Īķšķītis vēl svilpēs un sulaiņi nopratuši, ka Īķšķītis govs vēderā vis būs iekšā. Šie nu stāstīs, ka tā un tā esot. Ķēniņš tūlīt licis kaut govi no un meklēt Īķšķīti rokā. Bet Īķšķītis nu atkal noslēpies un ka sulaiņi nokāvuši govi un izmeklējuši, tā nekur šā neatraduši, un tā ar palicies. Pašreiz garām gājis viens nabags un šis lūdzies, lai atdodot šim govs desas. Ķēniņš atdevis ar. Nabags sagāzis desas maisā un gājis prom. Bet Īķšķītis atkal izlīdis no desām un sācis svilpēt. Nabags klausījies, ko klausījies, un pēdīgi nosviedis maisu un pats bēdzis prom. Bet tikko nabags nosviedis desas zemē, ka vilks ar klāt un norijis desas ar visu Īķšķīti. Nu Īķšķītis būs vilka vēderā. Šis ilgi murījies, kamēr ticis no vilka vēdera laukā, un pieķēries vilkam pie astes. Īķšķītis atkal sācis svilpēt, vilks sabijies un sācis neganti skriet. Jo atraki vilks skries, jo stiprāki Īķšķītis svilpēs. Vilks tik skries, kamēr pārskrējies un nosprādzis.

Nu Īķšķītis līdis ārā un gājis uz māju. Šis pēdīgi ticis gluži laimīgi mājā. Tēvs būs priecīgs un nu viņi visi dzīvos laimīgi.