Īkšķītis.

11. A. 707. S k o l n i e k s J. B a n a z i s N ī c a. K. L i e l o z o l a k r.

Reiz vienam tēvam un mātei nebijis neviena bērna. Kādu dienu, kad māte cepusi tēvam gaļu, kas uz lauka aris, viņa dzirdējusi, ka kāds ķēķa otra gala saucis: "Mamma! mamma! mana mīļā mamma!"

Mātei panna ar visu galu izkritusi no rokas, viņa skrējusi skatīt, kas tur sauc, un redzējusi tādu puišelīti, kas atslēgas caurumā var ielīst. Nu māte nākusi ar dēlu, salasījusi gaļu un salikusi ķocī sacīdama: "Tagad es nesīšu tēvam ēst."

Puišelītis lūdzies, lai donot viņam nest, bet māte teikusi: "Tu jau esi maziņš, tu jau nevari panest."

Tad īkšķītis teicis: "Dod man pamēģināt."

Māte iedevusi arī. Īkšķītis nesis ķoci tēvam, bet ceļā gadījusies vaga. Nu īkšķītis nezinājis, ka tikt pāri. Pēc lielām mokām pārgājis arī. Tāļāk priekšā bijis grāvis. Īkšķītis domājis, ka lai tiek pāri. Saucis tēvu: "Tēte, nāc palīdzi man tikt pāri grāvim."

Bet tēvs nikni atteicis: "Tu, ragana, vecene, nevari par grāvi pārvākties!"

Īkšķītis vēl vairāk saucis. Tēvs gājis skatīt, kas tur ir, un atradis puišelīti. Nu žēli teicis: "Mans mīļais dēls, es jau nezināju, ka tu tas esi."

Tēvs ēdis pusdienu. Pa to laiku īkšķītis lūdzis tēvu, lai atļaunot viņam art. Tēvs sacījis: "Tu jau esi maziņš, tu jau nevari."

Tad īkšķītis teicis: "Dod man pamēģināt!"

Īkšķītis uzsēdis uz arkla un aris. Pa to laiku garam braukuši kungi un jautājuši vīram: "Kas tev aŗ?"

"Mans dēls," vīrs atbildējis.

"Vai tad viņš tik maziņš, ka viņu nevar redzēt?" Kungi vaicājuši un prasījuši, lai pārdonot viņiem dēlu. Vīrs negribējis pārdot, jo īkšķītis viņam esot labs dēls. Īkšķītis, to noklausījies, ielecis tēvam ausī un teicis, lai pārdonot viņu. Nu tēvs teicis kungiem, ka viņš pārdonot dēlu. Kungi tūlīt iedevuši maisu, lai tur dēlu iebāžot, bet īkšķītis ātri salasījis zirga mēslus un iedevis tos tēvam. Tēvs iedevis maisu kungiem, un kungi aizbraukuši. Par zirga mēsliem tēvs dabūjis daudz naudas.

Kungi pārbraukuši mājās un uzklājuši uz galda zīda drānu. Tur gribējuši likt īkšķīti, bet izbiruši zirga mēsli. Pats kungs tā sadusmojies, ka tūlītī licis atvest īkšķīša tēvu. Pavēlējis to saslēgt dzelzs ķēdēs un ielicis cietumā.

Šai laikā mājiniekiem bijis jāsaved kungam daudz baļķu. Nu īkšķītis sameklējas vēl citus vedējus un braucis uz mežu. Īkšķītis kokus sagriezis ar nazi, uzcēlis arī uz ratiem un nu visi noveduši baļķus kungam. Pēc tam īkšķītis pa atslēgas caurumu ielīdis cietumā pie tēva. Ienācis kungs nopratināt tēvu. Īkšķītis atradis tēva svārku kabatā adāmo adatu, izlīdis no tēva kabatas un uzlecis kungam uz galvas. Īkšķītis iedūris adatas galinu kungam galvā un atkal izrāvis. Kungs pakasījis galvu. Nu īkšķītis iedūris līdz pusei un izrāvis. Kungs jau iebļavies. Tagad īkšķītis iedūris visu adatu, tad izrāvis un ielecis tēva kabata. Kungs sadusmojies un licis vīru aizdzīt. Vīrs aizgājis un ar savu dēlu dzīvo laimīgi.