9. A. 500. 705. J. J o h a n s o n e R ī g ā, A. B ē r z k a l n e s k r ā j u m ā.

Viens ķēniņš apprecējis daiļu ķēniņa meitu. Viņai piedzimuši divi bērni: puisītis un meitiņa. Bet jaunā ragana, ķēniņa pamāte, gribējusi bērnus iznīcināt. Viņa nogriezusi tiem mazos pirkstiņus un pašus aiznesusi un, nolikusi pie strauta, bet mājās sacījusi, kā māte savus bērnus par burvībām nogalinājusi, tik mazos pirkstiņus atstājusi.

Ķēniņš noticējis un izdzinis sievu no pils. Bērni gājuši un nogājuši līdz mazai mājiņai, kur dzīvojis vecs vecis, burvis, kas bērnus nobūris par cūkām.

Pēc dienas atnākusi arī ķēniņiene un prasījusi pēc bērniem. Burvis teicis, ka bērnus dabūšot, ja uzminēšot trīs dienu laikā viņa vārdu; ja ne -arī pati būšot beigta. Ķēniņiene velti minējusi, visus kalendāra vārdus pēc kārtas, bet kā nav, tā nav īstais.

Trešās dienas rītā viņai tas jāpasaka. Vakarā viņa ne var aizmigt un ilgi paliek nomodā. Te aiz loga tā dzird runājam:

"Nu, kā tev klājas?"

"Labi! kas vainas? Atnākusi atkal viena manu vārdu minēt, būs labs cepetis!"

"Mīļais, tik vieglu vārdu, kā Kraupis viņa nevar iedomāties!"

Ķēniņiene to dzird un no prieka nevar vairs rītu sagaidīt. No rīta ar nodomu viņa min kādus citus vārdus papriekšu, bet tad saka itin droši: "Tevi sauc par Kraupi!"

Vecis ir dusmīgs un brīnās, kā viņa dabūjusi zināt, bet neko darīt - atdod bērnus.

Māte ar bērniem nu iet laimīga uz māju. Ķēniņienei smagi bērnus nest un viņa atguļas pie krūma atpūsties. Burvis sadomājis dzīties pakaļ un skrienot pārskrien pāri. Ķēniņiene nu mudīgi dodas atpakaļ uz burvja māju. Viņa apslaka to ar purva ūdeni un aizdedzina.

Burvis atskrien atpakaļ un vairs nedzenas pakaļ, jo bija jātaisa jauns dzīvoklis. Pa to laiku arī ķēniņš iziet savu sievu meklēt un uziet burvi. Viņš prasa, vai nav redzējis sievu ar diviem bērniem. Burvis saka, ka viņš redzējis gan, bet par to lai ķēniņš viņam atnes divas pēdas gaŗu dimantu.

Ķēniņš skumīgs noiet pie upes un atsēžas. Te no ūdens iznāk viena meita un nes līdzi burvja prasīto dimantu. Viņa pati nolaižas atpakaļ uz krasta. Ķēniņš to nozog un aiznes burvim, tas pasaka, ka sieva aizgājusi uz māju ar abiem bērniem.

Ķēniņš dodas mājā un atrod sievu priekšā. Sieva nu ķēniņam visu izstāsta par ļauno ķēniņieni, ķēniņa pamāti. Ķēniņš liek pamāti pakārt un līķi sadedzināt.

Bet nu pats ar savu sievu un diviem bērniem dzīvo laimīgi.