2. A. 707. A. L e r c h i s - P u š k a i t i s, D ž ū k s t ē - P i e n a v ā, LP, I, 74, 42,

Vienam ķēniņam ir trīs princeses. Reiz princeses iet gar jūrmalu pastaigāties un ierauga laiviņu. Tās iekāpj &127;laiviņā un vizinās. Bet par nelaimi vētra laiviņu aizdzen tālu jūŗā. Trīs dienas un trīs naktis šīs svaidās pa viļņiem, kamēr beidzot nokļūst svešā, svešā pilsētā. Pilsētā princeses apmetas pretim ķēniņa pilij. Kādu dienu ķēniņš iet gaŗām, kur princeses dzīvo. Vecāka māsa, ķēniņu ieraugot, saka: "Ja viņš mani precētu, tad es apšūtu visu valsti! "

Otra atkal saka: "Ja viņš mani precētu, es atkal visu valsti apmazgātu." Bet trešā saka: "Ja viņš mani precētu, tad man būtu trīs dēli, kuŗiem saule krūtīs, mēness mugurā un zvaigznes visapkārt."

Ķēniņš to sadzird un apprec trešo māsu. Drīz pēc kāzām ķēniņam jāiet uz ilgu laiku kaŗā. Ķēniņienei piedzimst pa to laiku pirmais dēls ar sauli krūtīs, mēnesi mugurā un zvaigznēm visapkārt. Bet vecākajai māsai tas gauži skauž. Viņa nozog bērnu un aizdod aiz deviņām valstim burvju mātei. Burvju māte pieslēdz spožo dēliņu pie dzirnavām un liek lupatas malt. Ar otru ķēniņienes dēlu tāpat notiekas. Bet kad ķēniņienei trešais dēls piedzimst, tad vecākā māsa paziņo ķēniņam, ka viņam tāds dēls piedzimis, kā kaķēns. Ķēniņš paliek dusmīgs. Tas pasaka ziņu nesējam, lai māti ar bērnu mucā ieliekot un jūŗā iesviežot. Tā izdara. Bet brīnuma dēls mucā aug ļoti ātri gandrīz jau rūmes pietrūkst. Tas saka uz māti: "Es speršu dibinu ārā!"

Bet māte atbild: "Nesperi, nesperi - noslīksim!"

Te uz reizi muca apstājās pie svešas salas. Ko nu vairs gaidīt? Speŗ dibinu laukā. Uz salas tie atron skuju būdiņu, kur pārgulēt, un turpat kokā bisi, ar ko pārtiku pamedīt. Trešā dienā brīnuma dēls, pīles medīdams, satiek lielu vīru, kas lūdzas nošautās pīles. Viņš iedod vienu pīli; bet tas nebija ātrāki mierā, kamēr atdeva visas pīles. Lielais vīrs paņem pīles un apēd, bet dēlam tas dāvina par to labumu mazu spieķīti, sacīdams : "Tas tev savā laikā derēs!"

Būdiņā dēlam neviļot spieķītis piesitas pie zemes. Te uz reizi trīs vīri klāt un prasa: "Ko darīsim?"

Viņš nezin, ko atteikt; piesit atkal spieķīti pie zemes un vīri pazūd. Māte to noskatās un pamāca dēdu, neraidīt vīrus projām, bet teikt, ka vēloties glāžu pili ar glāžu tiltu līdz otrai jūras malai. Viņš paklausa māti, pasauc atkal vīrus un lūk glāžu pils ar tiltu viens divi gatavi. Tagad ar kuģi vairs nevarēja gaŗām tikt katram kuģim papriekšu bija jāizlūdzas uz salas pēc ceļa, jo tilts priekšā. Reiz piebrauc kapteins ar lielu kuģi un sūta savu sulaini, mori uz salu pēc ceļa prasīt. Brīnuma dēls piesit ar spieķi un paliek pats par mori, lai varētu ar kuģi nepazīstams pie sava tēva aizbraukt. Un tavu laimi! Kuģis arī nodomājis braukt pie viņa tēva, gribēdams savas preces pārdot. Uz krasta brīnuma dēls atkal piesist ar spieķīti un paliek neredzams, lai varētu klusu kapteinim pie tēva līdz aiziet. Kapteins tūdaļ ķēniņam stāsta, ka uz jūŗas glāžu pils un glāžu tilts. Ķēniņš grib braukt pili skatīties, bet viņa sieva, pirmās sievas vecākā māsa, ko, no kaŗa pārnākdams, apprecējis, tam iestāsta: "Ko nu čabinies? Brauksim labāk uz mežu. Mežā zinu kādu ozolu, kur tāds meža kaķis, kas uz koka kāpjot runā un zemē kāpjot dzied."

Moris to visu dzird. Viņš piesit ar spieķīti un liek saviem vīriem kaķi atnest. Ķēniņš aizbrauc kaķi skatīties, bet neatrod nekā. Otrā dienā ķēniņš atkal grib braukt pili skatīties. Bet sieva atsaka: "Ko nu grabi? Brauksim labāk uz kādu kalnu, kur tāds meža kuilis, kas pats velk arklu un aŗ."

Moris piesit ar spieķīti un pavēl kuili atnest pie sevis. Izbraucās atkal pa tukšu. Trešā dienā ķēniņš atkal grib uz jūŗu pili skatīties. Bet sieva salka: "Ko nu vāries? Brauksim labāk aiz deviņām valstīm, tur atradīsim burvju māti, kam divi lupatu malēji. Šiem abiem saule krūtīs, mēness mugurā un zvaigznes visapkārt."

Moris, to dzirdēdams, pavēl malējus atnest. Bet vīri atnāk atpakaļ un saka, ka nevarot tos burvenei atņemt. Moris nu papūš spieķīti otrā galā. Ak brīnumi! nāk kaŗaspēks tik liels, ka sniedzās no spieķīša līdz burvenei. Burvene ierauga kaŗaspēku, paceļas gaisā un skatās, kur gals. Bet, kad gala nevar saredzēt, tad aizlaižas savās bailēs pa gaisu projām. Vīri nu atpestī malējus un atved pie brāļa. Ķēniņš aizbrauc devītā valstī un atkal nedabū nekā redzēt. Tagad tas sadusmojās uz sievu un brauc viens pats glāžu pili skatīties. Bet ko viņš te atron? Pirmā sieva ar trim brīnuma dēliem sēž pilī. Šī nu izstāsta it visu, kā noticies. Ķēniņš tūdaļ liek otru sievu ar sešiem zirgiem saraustīt un dzīvo ar saviem spožiem dēliem un pirmo sievu it laimīgi no jauna.