7. A. 707. I d a V e n c e k a n o A n n a s R o z e n b e r g a s G u l b e n ē.

Vienam tēvam bija trīs meitas. Kādu dienu viņas visas velējās ezermalā. Viņas ierauga, ka pa ezeru brauc divi kungi. Pirmā meita tūlīt iesaucas: "Jā mani viens no šiem kungiem jemtu par sievu, es visu kaŗaspēku apģērbtu ar linu drēbēm!"

Otra māsa saka: "Ja mani viens no šiem kungiem jemtu par sievu, es tad ar linu šķiedru visu kaŗaspēku sasietu."

Bet trešā meita saka: "Ja mani viens no šiem kungiem precētu, es vēlētos tādu dēlu, kam pierē saule un pakausī mēness."

Pēc kāda laika atbrauc tas pats kungs un pajem trešo meitu.

Tā viņi laimīgi aizbrauc uz kunga pili. Bet drīz kungam jābrauc uz kādu citu zemi kaŗot.

Pēc kāda laika meitai piedzimst dēls, gluži tāds, kādu viņa vēlējusies; saule pierē un mēnesis pakausī. Meita ļoti priecīga. Viņa tūlīt raksta kungam grāmatu, ka viņai esot dēls ar sauli pierē un mēnesi pakausī. Viņa iedod grāmatu kalpam, lai tas aiznes uz tālo zemi. Kalps iet, iet - jau tīri, noguris no tālā ceļa. Te viņš ierauga mazu mājiņu. Šinī mājiņā dzīvoja otra māsa. Kalps lūdz, lai ļaujot viņam pa nakti palikt. Meita arī atļauj. Kamēr nakti puisis gul, viņa pajem grāmatu un izlasa to. No rīta kalps pateicas un iet prom.

Uz vakaram kalps atkal pienāk pie mazās mājiņas. Šinī mājiņā dzīvo pirmā māsa. Kalps lūdz nakts māju, un meita arī atļauj. Pa nakti, kamēr kalps guļ, meita pajem grāmatu izlasa un pārgrozīdama uzraksta: "Man piedzima dēls ar rupuci pakausī un vardi pierē."

No rīta kalps aiziet. Kungs sajem grāmatu un izlasa. Viņš gan ir bēdīgs, bet tamēr neļauj zēnu nogalināt un raksta atpakaļ: "Lai viņš būtu kāda būdams, bet viņu nedrīkst nekur likt, kamēr atbraukšu pats mājā."

Kalps nes atkal grāmatu, iet atkal tai pašā mājiņā nakts mājas prasīt, kur dzīvo pirmā māsa. Tā atļauj. Atkal nakti viņa pajem grāmatu, izlasa, tad saplēš to un ieliek tai vietā šādu rakstu: "Tu dēlu liec, kur gribi, tikai lai viņa nebūtu mājā, kad es braukšu."

No rīta kalps aiziet un uz vakaram ieiet atkal pie otras māsas, bet tā grāmatu nelasa. Tā nu kalps pārnes neīsto grāmatu. Meita tik ļoti nobēdājusies, ka dēls jāiznīcina. Bet ko lai dara? viņa liek uztaisīt lielu mucu, ieliek tur dēliņu un palaiž jūŗā.

Drīz pārnāk kungs un prasa: "Kur ir mans dēls?"

Tad meita raudādama stāsta: "Kā tu vēl prasi? Tu pats man rakstīji, lai es liekot viņu, kur gribot, tikai lai mājā viņa neesot."

Kungs par to saskaitās un iemeta sievu tumšā pagrabā rudzus malt. Drīz pēc tam kungs apprecēja pirmo māsu.

Pa to laiku muciņa aizpeld pie svešas zemes krasta. Te gadās iet gaŗām vienam vecītim. Viņš piesit ar nūjiņu pie mucas.

Tanī pašā laikā no mucas izveļas puisītis. Vecītis pajem zēnu pie sevis un iet tālāk.

Kādā dienā kungs sarīko lieliskas dzīres. Saaicināts ļoti daudz viesu. Vecītis ar savu dēlu arī iet u turieni. Ejot vecītis izstāsta puikam, kas ir viņa tēvs un māte. Viņi lūdz pils pavāru, lai atļauj pārgulēt par nakti turpat kādā stūrītī. Pavārs arī atļauj.

Kungs dzīrēs atvedis trīs mucas riekstu. Viens no viesiem teica: "Kas izskaitīs vienu mucu, cik tur riekstu, tas dabūs viņa muižu."

Otrs jau solīja pusvalsti, bet &127;kungs sola visu valsti. Tad nabadziņš lūdz, lai laižot viņa dēlu. Kungi nosmējās vien, bet jālaiž ir. Tad puisītis skaitīja:

"Bija vienam tēvam trīs meitas. Trīs rieksti, trīs rieksti! Viņas velējās ezermalā. Trīs rieksti, trīs rieksti! Pa ezeru brauca divi kungi. Trīs rieksti, trīs rieksti! Katra gribēja kļūt par kunga sievu. Trīs rieksti, trīs rieksti! Tad pirmā teica: "Ja es būtu viņa sieva, - trīs rieksti, trīs rieksti, - tad es visu kaŗaspēku apģērbtu ar linu drēbēm. Trīs rieksti, trīs rieksti!"

Otra teica: "Ja viņš jemtu mani par sievu, - trīs rieksti, trīs rieksti, - tad es visu kaŗaspēku sasietu ar linu diegu." Trīs rieksti, trīs rieksti. Bet trešā teica: "Ja mani jemtu, tad man piedzimtu dēls ar sauli pierē un mēnesi pakausī." Trīs rieksti, trīs rieksti!

Kungs apprecēja trešo meitu, un es piedzimu. Trīs rieksti, trīs rieksti! Tad tagadējā kunga sieva pārgrozīja mātes grāmatas. Trīs rieksti, trīs rieksti!"

Viņš tālāk nedabūja vairs stāstīt, jo kungs lika tūliņ pasaukt pirmo sievu. Arī tā izstāstīja, ka viņai esot tāds dēls piedzimis. Nu arī kungs visu saprata! Ļauno meitu viņš lika pakārt,

bet ar pirmo dzīvoja laimīgi. Arī puisītis dzīvoja pie viņiem, tikai vecītis bija nezin kur pazudis.