15. A. 707. A. L e r c h i s - P u š k a i t i s D ž ū k s t ē - P i e n a v ā. LP, I, 72, 39.

Vienai mātei ir trīs meitas : pirmo apprec kurpnieks, otru dārznieks un trešo muižas kungs. Reiz muižas kungam jāiet kaŗā. Kamēr viņš kaŗā, sievai piedzimst dēliņš zelta matiem. Sieva par tādu skaistu bērniņu priecīga bez gala. Viņa tūlīt laiž grāmatu pie vīra, bet otra māsa, kurpniece, nodabū; grāmatu un raksta, ka bērniņš neizskatoties ne pēc suņa, ne pēc kaķa. Vīram tādas ziņas gan ķeŗas pie sirds, bet viņš ieraksta grāmatā, lai sieva tomēr audzinot bērniņu. Kurpniece nodabū ir šo grāmatu savos nagos un ieraksta, ka vīrs pavēlējis bērniņu nomaitāt. Bērniņu iesviež cūkas aizgaldā, lai suķēni to apēstu. Bet cūkas paņem bērniņu un šūpo: "Ajā, aijā! muižkunga dēliņ, kamēr muižkungs mājā nāks! Div rieksti krīcī, div rieksti krīcī!"

Nu bērniņu iesviež pie zirgiem, lai to samītu. Bet zirgi paņem bērniņu un šūpo: "Aijā, aijā! muižkunga dēliņ, kamēr muižkungs mājā nāks! Div rieksti krīcī, div rieksti krīcī!"

Nu bērniņu iesviež pie govim, lai to sabadītu. Bet govis paņem bērniņu un šūpo: "Aijā, aijā! muižkunga dēliņ, kamēr muižkungs mājā nāks! Div rieksti krīcī, div rieksti krīcī!"

Beidzot bērniņu noliek uz krustceļa, lai kungi to sabrauktu. Kungi to nesabrauc vis, bet ieņem karītē un sauc: "Aijā, aijā! muižkunga dēliņ, kamēr muižkungs mājā nāks! Div rieksti krīcī, div rieksti krīcī!" Muižkunga dēliņu nu pārved pilī, kur zeltmatītis izauga par staltu puisēnu.

Pa to laiku muižkungs arī no kaŗa pārnāk un prasa, kur dēls. Sieva izstāsta visu no gala, kā noticis; pateic arī, ka bērniņam zelta mati bijuši. Muižkungs no bēdām skaidri pie beigām, bet izlieto taču nesasmelsi. Viņš apmierinās, kā nu varēdams, nu izlaiž uz visām malu malām grāmatas, vai nebūtu kur zeltmatains bērns manīts. Ar grāmatām muižkungs nekā nepanāk. Viņš tādēļ darina dzīŗas un salūdz puspasauli uz dzīŗām; arī kurpniece atnāca. Dzīŗās visi pārrunā vecu veco notikumu ar zeltmataiņo puisēnu. Tā pārrunājot piepēši atveŗas durvis un zeltmatainītis pārnāk pie vecākiem. Muižas kungs ar sievu raud prieka asaras; bet kurpniece no dusmām un skaudības nokož sev visus pirkstus.