1. A. 711. S k o l n i e k s P. Č i k u t s n o 73 g. v e c a s A n n a s Č i k u t e s P r e i ļ o s.

Vīrs ir ļoti saskaities uz sievu un dod savam dēlam pātagu, lai iesitot ar to mātei pa muguru. Māte pašlaik mīca maizi, kad dēls ienāk ar pātagu istabā un taisās viņai sist. Māte dusmās tam uzkliedz: "Lai velns tevi parautu, kad tu reiz atbrauksi no laulībām!"

Vēlāk visi apmierinās, atkal izlīgst un aizmirst dusmās izteiktos lāstus.

Dēls drīz ir izaudzis liels, ir sadomājis precēties, pašulaik ir pārbraucis no laulībām un sēstas pie kāzu galda. Visi kāzu viesi sāk ēst, dzert un runāties, kad piepēši pazūd brūtgāns. Neviens nav redzējis, kur tas palicis. Izmeklējas pa visām malām - nav un nav. Brūte ir ļoti bēdīga, raud rūgtas asaras, bet nevar neko izdarīt.

Iet viens vecs nabags pa pasauli, maizi diedelēdams, ieiet vakarā pa ceļam vienā krogā atpūsties un uzgulstas tur uz krāsns. Lai gan kroga istaba ir tukša un klusa, vecais vīrs tomēr nevar tik drīz aizmigt. Ap pusnakti viņš dzird, ka krogā ieskrien viens jauns cilvēks, aizdedz uguni, atsēstas pie galda un raudādams lasa kādu grāmatu. Pirmajam gailim dziedot, viņš atkal aizskrien projām, nosacīdams pie sevis: "Jāskrien par tēva mācību un mātes lāstu."

Nakti pārgulējis, nabags rītā pieceļas un iet tālāk savu gaitu, visur stāstīdams, ko šai krogā pa nakti redzējis un dzirdējis. Izgadās viņam ieiet arī tanī mājā, kur bija pazudis jaunais cilvēks. Kad nu nabags atkal stāsta savu piedzīvojumu krogā, tad tēvs, māte un jaunā sieviņa atcēŗās agrākos lāstu vārdus un domā, vai tik tas nebūs pazudušais jauneklis. Māte saka: "Es iešu uz to krogu apskatīt to jauno cilvēku. Ja viņš būs mans dēls, tad lūkošu viņu atvest atkal uz māju."

Māte arī aiziet uz to krogu, nogulstas uz krāsns un klausās, kas notiks. Ap pusnakti atkal atskrien tas pats jauneklis, pieiet pie galda, aizdedz uguni, sāk lasīt grāmatu un raudāt. Tad māte nokāpj no krāsns, pieiet pie jaunekļa un prasa: "Dēliņ, vai es varbūt varētu tevi kaut kā glābt?"

Dēls atbild: "Tik tad tu mani varētu glābt, ja tu spētu pārskriet pār trim ugunim."

Māte saka: "Varbūt, ka es varēšu."

Pienāk laiks, ka dēlam jau jāskrien projām. Māte pieķeŗas pie dēla un viegli pārskrien pār pirmo uguni; bet ka nonāk pie otras uguns, tā tai pietrūkst spēka un viņa nokrīt zemē. Māte aiziet uz māju raudādama, bet dēls aizskrien projām sacīdams: "Jāskrien par tēva mācību un mātes lāstu."

Kad māte mājā visu izstāsta, ko piedzīvojusi, tad tēvs saka: "Es iešu, varbūt, ka man izdodas viņu glābt."

Tā nu arī tēvs aiziet uz to krogu, nogulstas uz krāsns un klausās. Ap pusnakti atskrin jauneklis, aizdedz uguni un sāk lasīt. Pieiet viņam tēvs un saka: "Dēliņ, vai es varētu tevi glābt?"

Dēls atbild: "Tik tad tu mani varētu glābt, ja tu spētu pārskriet pār trim ugunim."

Tēvs saka: "Varbūt, ka es varēšu."

Tēvs pieķeŗas pie dēla un pārskrien pār div ugunim; bet kā nonāk pie trešās uguns, tā tam pietrūkst spēka un viņš nokrīt zemē. Tēvs nu aiziet raudādams uz māju un stāsta: "Redzēju gan dēlu, bet nevarēju pārvest uz māju."

Jaunā sieva, to dzirdēdama, saka : "Tagad es iešu uz to krogu, varbūt, ka es viņu varēšu glābt."

Aiziet sieva, atgulstas uz tās pašaš krāsns un klausās. Ap pusnakti atskrien atkal tas pats jauneklis, aizdedz uguni, lasa savu grāmatu un raud. Pieiet viņam sieva klāt un saka: "Mīļais vīriņ, varbūt, ka es varētu tevi glābt."

Vīrs atbild: "Tik tad tu mani varētu glābt, ja tu spētu pārskriet par trim ugunim."

Sieva saka: "Gan es pārskriešu,"

Sieva pieķērās vīram un pārskrēja par visām trim ugunim. Vīrs nu ir ļoti priecīgs un pamāca sievu tālāk: "Mēs tagad iesim uz to māju, kas stāv priekš mūsu acim. Tur tev piedāvās visādas mantas; bet tu itin neko nejem prasi tikai vārpsti. Kad tev iedod to vārpsti, tad tu liec to pret ceļa kaulu un pārlauz pušu. Ja tu visu to izdarīsi, tad es būšu no burvības brīvs un varēšu iet uz māju."

Tā nu abi iet tālāk projām uz to māju. Tur sievai piedāvā visādas dārgas mantas, bet tā neko nejem un prasa tikai vārpsti. Kad nu viņai arī pēdīgi iedod vārpsti, tad viņa to liek pret ceļa kaulu un pārlauž.

Nu ir viņas vīrs arī atsvabināts un tad abi iet laimīgi uz māju.

P i e z ī m e. Pasaka ir atstāstīta rakstu valodā. P. Š.