Reiz vienam vīram nomirusi sieva un atstājusi divus bērnus: vienu puišeli, otru meiteni. Vīrs aprecējis otru sievu, kas bijusi ļoti jauna un netaisna. Reiz tēvs ar meiteni aizgājis pie darba un pamāte ar puišeli palikusi mājā. Pamāte līkusi puikam, lai izņem divus ābolus no lādes. Kā puika ņēmis ābolus laukā, tā viņa ar lādes vāku nocirtusi tam galvu. Tad pamāte paņēmusi puiku, nosēdinājusi uz krāģa un uzlikusi galvu virsū.
Pārnāk mājā meitene, tad māte iedod tai divus ābolus, teikdama, lai vienu patur sev un otru dod brālim. Ja brālis ir dusmīgs un neņem, lai tad sit tam pa galvu. Meitene nu arī dod brālim ābolu, bet šis neņem. Ka nu viņa sit šim pa galvu, kā pamāte mācījusi, tā galva nokrīt zemē. Meitene ļoti sabīstas, bet pamāte to mierina, tomēr piedraudēdama, lai nevienam nestāsta, kas noticis. Tad pamāte paņem puiku, ieliek to katlā un izvāra zupā, Vēlāk pārnāk arī tēvs no darba un māte dod tam tūliņ izvārīto ēdienu.
Meitenīte paņem zīda lakatiņu un salasa tur visus kauliņus no pagaldes. Šos kauliņus viņa ielika ārbes pereklītī, kur tika izperēts mazs putniņš. Meitenīte nu sāka dziedāt: "Māsiņa salasīja brāļa kauliņus, sasēja zīda lakatiņā, ielika irbes perēklītī, irbīte man izperēja sīku mazu putniņu."
Tūliņ uz jumta parādījās arī mazs putniņš un dziedāja: "Māsiņa salasīja manus kauliņus, iesēja zīda lakatiņā, ielika irbes pereklītī un irbīte izperēja mazu putniņu."
Iznāca visi mājas ļaudis laukā. Tēvs lūdza, lai putniņš vēl uzdzied. Putniņš arī dziedāja vēl reiz un tad atlaidās uz pulksteņu taisītāja jumtu. Tur viņš atkal dziedāja to pašu dziesmiņu. Iznāca visi no tās mājas un pulksteņtaisītājs viņam iedeva vienu pulksteni, ko putniņš uzkāra sev kaklā un uzlaidās uz kurpnieka mājas jumtu. Tur viņš dziedāja atkal to pašu dziesmiņu. Iznāca kurpnieks un iedeva viņam kurpītes, kuŗas putniņš uzkāra sev kaklā. Tad viņš aizlaidās uz vienu māju, kur taisīja dzirnavu akmeņus, un atkal dziedāja savu dziesmiņu. Iznāca visi ļaudis no tās mājas un iedeva viņam vienu dzirnavu akmeni. Putniņš uzkāra to kaklā, aizlaidās tagad atpakaļ uz tēva mājas jumta m nosēdās, dziedādams savu dziesmiņu. Iznāca atkal visi mājas ļaudis laukā un putniņš nu nometa savas dāvanas zemē. Pamāti viņš uzmeta dzirnavu akmeņi uz galvas un tā bija tūliņ pagalam. Tēvam viņš dāvināja pulksteni un māsai kurpītes. Tad putniņš nolaidās no jumta, pārvērtās par skaustu jaunekli un dzīvoja ar tēvu un māsu laimīgi.