Ļaunā pamāte.

12. A. 720. A. A i z s i l s n o L. K l u c e s J a u n g u l b e n ē.

Reiz senos laikos uznākuši bada gadi. Ļaudim nebijis uztura un tie sākuši pat cits citu ēst.

Tai laikā vienai mātei bijušas divas meitas. Badam par daudz uzmācoties, viņa vienu meitu nokāvusi un izvārījusi. Citi visi ēduši gaļu, tikai tās māsa neēdusi. Viņa salasījusi tās kauliņus, sasējusi lakatiņā un nolikusi. Nokautās māsas kauliņi pārvērtušies par dzeguzi un sākuši kūkot:

"Tēvs apēda manu gaļu,

Māte dzēra manu as'ni

Mana mīļā māsiņa,

Kauliņus salasīja."